Lai atbildētu uz jūsu jautājumu, ir jāiepazīstas ar noslēgtā līguma nosacījumiem. Praksē līgums rakstiskā formā ir abu pušu galējā vienošanās, un jebkādas sarunas un vienošanās, kas bija pirms šāda līguma noslēgšanas ar līguma parakstīšanu, zaudē spēku. Tāpat līguma nosacījumos parsti tiek iekļauta klauzula, ka jebkādi līguma grozījumi un papildinājumi ir noformējami rakstveidā, un tie kļūst par rakstiskā līguma neatņemamu sastāvdaļu. Šādā gadījumā mutvārdu vienošanās (kas panākata pēc līguma parakstīšanas) var tikt traktēta kā sarunas līguma grozījumiem, kuras turpmāk būtu jānoformē rakstveidā un pusēm jāparaksta.

Jāpiebilst, ka līguma rakstiskā forma (kā normatīvā akta prasība) nav paredzēta visos gadījumos (t. i., tikai tādos, kuros normatīvajā aktā tas tieši ir noteikts).

Civillikuma 1511. pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401. p.).

Jautājumā ir minēts, ka līgums skar nekustamā īpašuma pirkuma/pārdevuma darījumu, t. i., darījumu ar nekustamo īpašumu, kas ir slēdzams rakstveidā (darījumi ar nekustamo īpašumu ir reģistrējami zemesgramatā), līdz ar to arī izmaiņas (grozījumi) ir noformējamas rakstiski. Kavējuma procentu aprēķināšanā puses ievēro  noslēgtā līguma nosacījumus.