Izpildot tiesas nolēmumus par parādu piedziņu, tiesu izpildītājs izmanto līdzekļus, kuri ir noteikti normatīvajos tiesību aktos. Civilprocesa likumā nav noteikta secība, kādā piespiedu izpildes līdzekļi būtu piemērojami, tomēr ir civilprocesā noteiktās normas, kuru nolūks ir mazāk ierobežot parādnieku tiesības. Šie noteikumi tiesu izpildītājiem ir jāievēro, piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus. Piemēram, piedziņas sākumā tiesu izpildītājs nevar vērst piedziņu uzreiz uz parādnieka nekustamo īpašumu.

Ja tiesu izpildītājam, piemērojot saudzīgākus piespiedu izpildes līdzekļus, saprātīgā laika periodā nav izdevies piedzīt parādu, viņš var lemt par stingrāka līdzekļa piemērošanu, vēršot piedziņu uz parādnieka kustamo un nekustamo mantu atbilstoši Civilprocesa likuma 557. pantam.  

Piespiedu izpildes līdzekļa piemērošana pamatā ir piedzinēja tiesības, tomēr tās nav neierobežotas. Tiesu izpildītājs katrā gadījumā vērtē, vai piedzinēja lūgtā līdzekļa izmantošana ir lietderīga un samērīga ar atgūstamā parāda apmēru un lietas apstākļiem. Tiesu izpildītājs, saņemot parādnieka lūgumu, vēršas pie kreditora un lūdz viņa viedokli gan par maksājuma apmēru, gan par piespiedu izpildes līdzekļa nepiemērošanu. Piedzinējs ir tiesīgs norādīt, kāds piespiedu izpildes līdzeklis tiesu izpildītājam jāpiemēro. Ja piedzinējs piekrīt, ka parādnieks maksā konkrētu naudas summu katru mēnesi un ka netiek piemēroti piespiedu izpildes līdzekļi (piemēram, bloķēts algas konts), tiesu izpildītājs vienošanos pieņem kā sev saistošu un uzrauga, lai katru mēnesi parādnieks veiktu kārtējo maksājumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 559. pantu tiesu izpildītājs izpildu darbību atliek, pamatojoties uz piedzinēja pieteikumu vai tiesas vai tiesneša lēmumu par izpildu darbības atlikšanu vai mantas pārdošanas apturēšanu. Tiesu izpildītājs paziņo piedzinējam un parādniekam par izpildu darbības atlikšanu, ja to nav iespējams veikt tehnisku vai citu no tiesu izpildītāja neatkarīgu iemeslu dēļ (Civilprocesa likuma 560. pants). Izpildu dokumentu, pēc kura piedziņa nav izdarīta vai izdarīta nepilnīgi, izsniedz atpakaļ piedzinējam saskaņā ar Civilprocesa likuma 565. panta noteikumiem.

Saskaņā ar Tiesu  izpildītāju likuma 83. panta pirmo daļu zvērinātu tiesu izpildītāju tiešā uzraudzība piekrīt tai apgabaltiesai, kuras darbības teritorijā atrodas viņu amata vieta. Šī panta otrajā daļā ir noteikts, ka uzraudzību par zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbībām rajona (pilsētas) tiesa veic civilprocesuālajā kārtībā.

Ja uzskatāt, ka tiesu izpildītājs ir rīkojies prettiesiski, jums ir tiesības saskaņā ar Civilprocesa likuma 632. panta pirmo daļu pārsūdzēt tiesu izpildītājas darbības sprieduma izpildīšanā vai viņas  atteikumu izpildīt šādas darbības, izņemot šā likuma 617. pantā noteikto gadījumu, iesniedzot motivētu sūdzību rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas 10 dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms.