Civillikuma 179 .pantā ir noteikts, ka vecāku pienākums ir samērā ar savām spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Savukārt Civillikuma 177. pants noteic, ka līdz pilngadības sasniegšanai (219. p.) bērns ir vecāku aizgādībā.

Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu.

Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t. i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu.

Ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle.

Rūpes par bērna mantu nozīmē gādību par bērna mantas uzturēšanu un izmantošanu tās saglabāšanai un vairošanai.

Bērnu uztur abi bērna vecāki neatkarīgi no tā, vai bērna vecāki dzīvo kopā vai šķirti. Vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir pienākums saskaņā ar noslēgto vienošanos maksāt uzturlīdzekļus bērna uzturēšanai, tam vecākam, ar kuru bērns dzīvo ikdienā. Ja bērna vecāks pārskaita naudas līdzekļus uz bērna kontu, Civillikuma izpratnē šie naudas līdzekļi nav uzskatāmi par uzturlīdzekļiem, tāpēc bērna vecāks nepilda noslēgto vienošanos. Tā ir uzskatāma par bērna tēva papildu palīdzību bērna nākotnei.

Ja bērna tēvs nepilda vienošanās līgumā uzņemtās saistības, tad uzturlīdzekļus var piedzīt tiesas ceļā vai pie zvērinātu tiesu izpildītāja. Ja vienošanās ir noslēgta notariāla akta veidā, tad piedziņa ir iespējama, saņemot izpildu rakstu no zvērināta notāra un iesniedzot uzreiz zvērinātam tiesu izpildītājam.