Saeimā izskatīšanā ir Valsts fondēto pensiju likuma grozījumu projekts, kurā  paredzēts likumā noteikt iespēju fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam zināt tās personas, kuru līdzekļus tas pārvalda. Pārvaldnieka pienākums būs sazināties ar šīm personām un sniegt informāciju, vai konkrētā persona atrodas tās vecumam atbilstošā ieguldījumu plānā, kā arī dot iespēju personai izmantot līdzekļu pārvaldītāja resursus, lai izprastu, vai tās izvēlētais ieguldījumu plāns saskan ar vēlmēm un pārliecību (piemēram, vai persona vēlas vairāk ieguldīt Baltijā vai tikai akcijās, vai tai interesē tikai ilgtspējīgi ieguldījumi).

Grozījumu izskatīšanā  Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā finanšu nozares pārstāvji informēja par praksē novēroto, ka pensiju 2. līmeņa plānu dalībnieki bieži vien atrodas savai situācijai neatbilstošos plānos. Tāpēc nepieciešams kāds, kurš viņiem dod ziņu, ka būtu jāizvēlas cits plāns, jo atrašanās nepareizā plānā var ļoti būtiski samazināt ieguldījumu.

Pensiju 2. līmeņa dalībnieku informētība un komunikācija ar līdzekļu pārvaldnieku veidos lielāku izpratni par savu ieguldījumu. To nodrošinās likumā paredzētās izmaiņas, tādējādi gan vairojot personu uzkrājumus, gan mazinot kļūdas, kuras cilvēki līdz šim ir pieļāvuši nezināšanas dēļ. Atbilstoši likumā noteiktajam līdzekļu pārvaldniekiem būs lielāka atbildība pret saviem ieguldītājiem.

Grozījumu projektā paredzētas izmaiņas vairākās likuma normās, tajā skaitā ir priekšlikums dot iespēju pārtraukt dalību fondēto pensiju shēmā: ne agrāk kā piecus gadus pirms vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācijā par atbildīgu izvēli paskaidrots: “Izvēloties atbilstošo ieguldījumu plānu, ir svarīgs personas paredzamais dalības laiks pensiju 2. līmenī līdz aiziešanai vecuma pensijā. Jo ilgāks laiks līdz pensijai, jo persona ir spējīga uzņemties lielāku risku, un otrādi, tuvojoties pensijas vecumam, spēja uzņemties risku samazinās. Tāpēc personām, kurām līdz pensijas vecuma sasniegšanai ir 10 vai mazāk gadu, ieteicams no aktīvajiem ieguldījumu plāniem pāriet uz konservatīvajiem. Pretējā gadījumā aktīvo ieguldījumu plānu dalībniekiem neilgi pirms aiziešanas pensijā var nākties piedzīvot ļoti straujas, negatīvas uzkrātā kapitāla svārstības, kas būtiski ietekmēs arī sagaidāmās vecuma pensijas apjomu.”

Likums pašreiz noteic: katram fondēto pensiju shēmas dalībniekam ir tiesības izvēlēties un mainīt sava uzkrātā fondētās pensijas kapitāla līdzekļu pārvaldītāju vai ieguldījumu plānu.

Ievietojot sludinājumus vai publiski paziņojot ieguldījumu plāna noteikumus, ieguldījumu plāna reklāmā nedrīkst nekādā veidā garantēt peļņu vai noteiktu ienesīguma līmeni. Personām, kas piedāvā ieguldījumu plānus, aizliegts ietekmēt fondēto pensiju shēmas dalībnieka lēmumu, papildus piedāvājot iegūt preces, saņemt pakalpojumus vai citas priekšrocības; pieprasīt no fondēto pensiju shēmas dalībnieka informāciju par uzkrātā fondētā pensijas kapitāla apmēru; radīt atšķirīgu attieksmi starp fondēto pensiju shēmas dalībniekiem, tai skaitā izvēlētā ieguldījumu plāna vai uzkrātā fondētā pensijas kapitāla dēļ;

Līdzekļu pārvaldītāja un ieguldījumu plāna izvēle ir paša pensiju 2. līmeņa dalībnieka tiesības un arī atbildība.

Pērn finanšu tirgos bija atveseļošanās pēc pandēmijas radītās ietekmes un vidējais ieguldījumu ienesīgums sasniedza 9,1%.