Civillikuma 179. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka vecāku pienākums uzturēt bērnu gulstas uz vecākiem līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Ja bērns, sasniedzot pilngadību uzsāk strādāt, tas nozīmē, ka bērns apgādā sevi pats.

Ja vecāku starpā ir noslēgta vienošanās par uzturlīdzekļu izmaksu un vienošanās nav konkrēti noteikts periods, līdz kuram vecākam ir jāmaksā uzturlīdzekļi, tad uzturlīdzekļi tiek maksāti līdz laikam kamēr bērns uztur un apgādā sevi pats.

Ja bērns turpina mācības un nestrādā algotu darbu, tad ir pieņemts, ka vecāks maksā uzturlīdzekļus jau tieši pašam pilngadību sasniegušam bērnam līdz laikam, kamēr bērns turpina mācības (parasti mācības tiek pabeigtas līdz 24. gadu vecumam).

Ja uzturlīdzekļi tiek maksāti ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda starpniecību papildus ar uzturlīdzekļu parādu, tad pēc bērna pilngadības parāds ir jāturpina maksāt, savukārt uzturlīdzekļu izmaksa vairs nav vecāka pienākums.

Šajā gadījumā ir nepieciešams informēt Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju par bērna nodarbinātību.

Ja bērns uzsāk uzturēt sevi pats, strādājot algotu darbu, tad vecākam nav pienākuma, bet ir tiesības turpināt maksāt uzturlīdzekļus viņa uzturēšanai.