Atkarībā no tā, kāds ir maksājuma mērķis – kas norādīts maksājuma uzdevumā, kādas ir maksātāja un naudas saņēmēja juridiskās attiecības –, naudas saņēmējam var būt jāmaksā nodoklis.

Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteic: ja ar dāvinātāju nesaista radniecība līdz 3. pakāpei Civillikuma izpratnē, tad no dāvinājuma (ienākuma) virs 1425 eiro ir jāmaksā nodoklis. Ar nodokli neapliek no viena dāvinātāja – fiziskās personas – kalendāra gada laikā saņemtas dāvanas līdz 1425 eiro.

Ja tas ir aizdevums, tad maksājuma uzdevumā tā arī jānorāda, ka tas ir aizdevums, jo tad tas nav ienākums, no kura saņēmējam jāmaksā nodoklis.

Banku informācijā klientiem ir atrodams padoms – pārskaitot naudu, korekti norādīt maksājuma mērķi. Piemēram, banka “Citadele” vērš uzmanību: VID var pārliecināties par bankas klienta darījumu vēsturi, kā noformēti maksājumu uzdevumi, vai saņemtā nauda izlietota maksājuma uzdevumā norādītajam mērķim. Jāatceras, ka maksājuma uzdevums kā dokuments var kalpot par lietišķu pierādījumu arī vēl pēc vairākiem gadiem, apliecinot, ka esat naudu aizdevis.

Vēl zināšanai – nodoklis tiek samaksāts nevis Valsts ieņēmumu dienestam (kurš to administrē), bet gan valstij, un tas tiek ieskaitīts valsts budžetā.