Saskaņā ar Darba likuma 149. panta pirmo daļu ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Savukārt saskaņā ar Izglītības likuma 52. pantu pedagogam ir tiesības uz astoņas kalendārās nedēļas ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas un izmantošanas kārtību nosaka Darba likuma normas.

Jānorāda, ka ikvienam darbiniekam ir nodrošināmas tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, un  darba devējam ir pienākums nodrošināt, lai darbinieks sev noteikto tiesību uz atvaļinājumu izmanto. Līdz ar to nav tiesiski pieļaujams, ka darbinieks atsakās no ikgadējā atvaļinājuma vai no kādas tā daļas izmantošanas.

Situācijā, kad darbiniekam ir tiesības uz atšķirīga ilguma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, piemērojama Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 2. panta astotā daļa, kurā noteikts, ka  darbiniekam tiek nodrošināta iespēja izmantot ilgāko atvaļinājumu, taču par ilgākā atvaļinājuma daļu izmaksā tikai to vidējo izpeļņu, kas nopelnīta amatā (darbā), kurš dod tiesības uz ilgāku atvaļinājumu.