Labdien! Vai gadījumos, kad uz privātpersonas (iedzīvotāju kopīpašuma) zemes atrodas citas personas (iestādes, uzņēmuma) būves (siltumtrase, kabeļi, rotaļlaukums, garāža u. tml.) un šai būvei ir nepieciešami remontdarbi vai demontāžas darbi, vai pirms darbu veikšanas nav jāinformē zemes īpašnieks un var bez zemes īpašnieka ziņas, brīvi jebkurā laikā veikt jebkādus būvdarbus? Un, ja būves īpašnieks vēlas to demontēt, vai viņš drīkst (labā griba vai ir pienākums) pirms demontāžas piedāvāt zemes īpašniekam pārņemt to savā īpašumā?
Saskaņā ar Civillikuma 968. pantu uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka ir atzīstama par zemes daļu. Tomēr likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14. pantā tika noteikti izņēmuma gadījumi, kad uz zemes uzceltas ēkas var būt patstāvīgi īpašuma objekti, veidojot tā dēvēto piespiedu dalīto īpašumu, kad piespiedu nomas attiecības pastāv uz likuma pamata un nav atkarīgas no personu gribas.
Šādas tiesiskās attiecības nav ietekmējuši arī grozījumi normatīvajos aktos, ar kuriem tika ieviesta apbūves tiesība (2015. gada 5. marta grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, izslēdzot 14. panta pirmās daļas 5. punktu, un grozījumi Civillikumā, kas paredz papildināt Civillikuma trešo daļu “Lietu tiesības” ar trešo A nodaļu “Apbūves tiesība”).
Šobrīd saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14. panta ceturto daļu ēkas (būves), kuras Zemesgrāmatu nodaļā, Valsts zemes dienestā vai pašvaldībā nav reģistrētas kā patstāvīgi īpašuma objekti, uzskatāmas par zemes īpašnieka īpašumu atbilstoši Civillikuma 968. pantam. Citas personas īpašuma tiesības uz šādām ēkām (būvēm) var iegūt, ja tiesa apmierinājusi šo personu prasību atzīt īpašuma tiesības uz attiecīgajiem objektiem.
Līdz ar to arī piespiedu nomas tiesisko attiecību gadījumā starp zemes īpašnieku un būvju īpašnieku ir noslēdzams zemes nomas līgums, ja ēka (būve) ir atzīta par patstāvīgu īpašuma objektu. Tāpat jāņem vērā, ka Civillikums neliedz, piemēram, nodibināt servitūtu, uz kura pamata var celt būves uz kalpojošā nekustamā īpašuma, jo Civillikumā nav norādīts izsmeļošs servitūtu veidu uzskaitījums.
Tādēļ atbildes uz uzdotajiem jautājumiem būtu jārod zemes nomas līgumā, ja tāds ir noslēgts, vai arī jāpanāk šāda līguma noslēgšana, iespējams, pat prasības kārtībā. Ja neviens no šiem risinājumiem nav pieņemams, jāatceras, ka īpašniekiem ir jārespektē cita īpašnieka īpašuma tiesības un jebkādi būvdarbi ir veicami, tikai tos saskaņojot ar citu īpašnieku, ko cita starpā būtu jākontrolē arī attiecīgajai būvvaldei. Vienlaikus tas nenozīmē to, ka būves īpašniekam pirms būves demontāžas būtu pienākums zemes īpašniekam piedāvāt nopirkt demontējamo būvi, jo šāds pienākums ir būves atsavināšanas gadījumā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!