Krimināllikuma 132. pants paredz atbildību par draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagus miesas bojājumus, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti.

Savukārt Krimināllikuma 132.¹ pantā ir paredzēta atbildība par vajāšanu. Vajāšana ir vairākkārtēja vai ilgstoša citas personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšana personai vai nevēlama saziņa ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību.

Šādā situācijā nepieciešams vērsties Valsts policijā ar iesniegumu, norādot:

• detalizētu informācija par notikumu;
• kādā veidā ir aizskartas jūsu tiesības;
• citu informāciju, kas varētu būt noderīga nozieguma vai pārkāpuma atklāšanai;
• savus personas datus un adresi, ja ir iespējams, kontakttālruni.

Ja Valsts policijā jau esat vērsušies un ir uzsākts kriminālprocess, tad tālāka lietas virzība būs atkarīga no kriminālprocesa gaitas un procesa virzītāja (izmeklēšanas stadijā – izmeklētājs, kriminālvajāšanā – prokurors, iztiesāšanas laikā – tiesa).

Ja kriminālprocesa ietvaros esat atzīts par cietušo, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 97. pantu cietušais, ņemot vērā viņam nodarīto morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantiskā zaudējumu apmēru, var pieteikt kaitējuma apmēru un izmanto savas procesuālās tiesības morālas un materiālas kompensācijas gūšanai.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351. pantu cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā. Pieteikumu var iesniegt rakstveidā vai izteikt mutvārdos. Mutvārdu pieteikumu procesa virzītājs ieraksta protokolā.

Pieteikumā jāpamato par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs, bet kompensācijas apmērs par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām – tikai jānorāda.

Tas nozīmē, ka nav iespējams precīzi pateikt, cik lielu kompensāciju var prasīt, jo par pieprasāmās kompensācijas  apmēru jāizlemj pašam cietušajam.

Ja lieta nonāk līdz tiesai un persona tiek atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tad tiesa kompensācijas apmēru nosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot vērā:

1. radīto mantisko zaudējumu apmēru;
2. noziedzīga nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu;
3. nodarītās fiziskās ciešanas, paliekošus sakropļojumus un darbspēju zudumu;
4. morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu;
5. psihiskas traumas.

Turklāt, ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Nosakot atlīdzības apmēru, jāņem vērā kriminālprocesā saņemtā kompensācija.

Vēl arī Civillikuma 2352.¹ pants noteic, ka ikvienam ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai.

Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas izplatītas presē, tad gadījumā, kad tās neatbilst patiesībai, šīs ziņas presē arī jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kas neatbilst patiesībai, ietvertas dokumentā, šāds dokuments jāapmaina. Citos gadījumos atsaukšanas kārtību nosaka tiesa.

Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.

Tomēr jāņem vērā, ka, ceļot prasību, ir jāspēj pierādīt goda un cieņas aizskaršana (ja to domājat ar “apsaukāšanos”).

Pierādīšanas līdzekļi civilprocesā ir:

• pušu un trešo personu paskaidrojumi;
• liecinieku liecības;
• rakstveida pierādījumi;
• lietiskie pierādījumi;
• ekspertīze;
• insitūciju atzinumi.

To, kas jāņem vērā, sagatavojot prasības pieteikumu tiesai, varat uzzināt šeit, bet konkrētajā situācijā rekomendēju konsultēties ar juristu vai zvērinātu advokātu.