Diemžēl jautājums nesatur informāciju, vai bērnu vecākiem ir vai bija reģistrēta laulība un vai tā ir šķirta vai ir uzsākts šķiršanas process.

Pat ja bērnu vecāki nesastāv laulībā (bet bērnu dzimšanas apliecībās ir ieraksti par tēvu), tad bērnu tēvs ir tiesīgs noslēgt ar bērnu māti vienošanos par saskarsmi ar bērniem vai, ja labprātīgi par šo jautājumu vienoties nav iespējams, iesniegt tiesā prasības pieteikumu par saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību.

Civillikuma 181. panta otrā daļa noteic, ka katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 182. panta pirmo daļu strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu.

Vairāk par saskarsmes tiesību var izlasīt portālā publicētajā skaidrojumā “Saskarsmes tiesības un pienākumi” šeit.

Latvijas Republikas Augstākās tiesa Senāta Civillietu departamenta 2012. gada tiesu prakses apkopojuma “Par tiesu praksi strīdu izskatīšanā par aizgādības (kopīgas, atsevišķas, ikdienas) un saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem bērnam” 3. lpp. ir rakstīts, ka “tiesību aktos noteiktais kritērijs, izšķirot strīdu par bērna ikdienas aizgādību, arī par tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu, ir bērna intereses, jo likumā nav noteiktas kaut kādas priekšrocības vienam vai otram vecākam. Līdz ar to tiesai ir jāpārbauda un jāizvērtē arī vecāku objektīvās iespējas nodrošināt bērna pilnvērtīgai attīstībai nepieciešamos apstākļus, vecāku subjektīvās iespējas (personiskās īpašības, viņu spēja audzināt bērnu, vecāku pienākuma izpratne, morālā stāja, veselības stāvoklis un citas iespējas) un bērna subjektīvā attieksme pret vecākiem (pieķeršanās tiem, vēlēšanās dzīvot kopā ar vienu vai otru vecāku un citi apstākļi)”.

Tātad, ja tas ir bērna interesēs, viņa dzīvesvieta var tikt noteikta pie tēva (kurš šādā gadījumā īstenos par bērnu ikdienas aizgādību). Puses par šo jautājumu, tāpat arī par saskarsmi var vienoties labprātīgi, noslēdzot vienošanos, vai arī ikviena puse ir tiesīga vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par bērna dzīvesvietas noteikšanu pie sevis.

Vairāk par bērna dzīvesvietas noteikšanu pie viena no vecākiem var izlasīt portālā publicētajā atbildē šeit.