Saskaņā ar Darba likuma regulējumu darbiniekam viena darba gada laikā ir tiesības uz četru kalendāra nedēļu atvaļinājumu, neskaitot svētku dienas. Atvaļinājumu piešķir pilnā apmērā vai pa daļām, saskaņā ar apstiprinātu atvaļinājumu grafiku vai uz vienošanās pamata, kopumā nodrošinot, ka viena atvaļinājuma daļa nav īsāka par divām kalendāra nedēļām, lai nodrošinātu darbinieka tiesības uz pilnvērtīgu atpūtu un darbaspēju atjaunošanos.

Praksē atvaļinājumu piešķir uz darba devēja rīkojuma pamata, kurā tiek norādīts piešķirtā atvaļinājuma periods, kā arī atvaļinājuma pirmā un pēdējā diena. Darba devējs iepazīstina darbinieku ar rīkojuma saturu, novēršot domstarpības situācijās, kad jāatgriežas darbā, ja atvaļinājums tiek pagarināts par svētku dienu skaitu.

Darbiniekam ir tiesības jautāt darba devējam neskaidros jautājumus, tostarp noskaidrot, kad ir jāatgriežas darbā.

Ja atvaļinājums tika piešķirts, sākot ar 14. aprīli, uz vienu kalendāra nedēļu, tad atvaļinājuma pēdējā diena ir 23. aprīlis. Atvaļinājums tiek pagarināts par trīs svētku dienām – 15., 17. un 18. aprīli – Lieldienām.