Ja mantojuma atstājējs testamentā vai mantojuma līgumā ir uzlicis ieceltam mantiniekam (jaunākais dēls ir pirmmantinieks) pienākumu izdot mantojumu vai tā daļu kādai citai personai, tad šī persona (jaunākā dēla dēls) saskaņā ar Civillikuma 486. pantu ir pēcmantinieks.

Ja testamentā vai mantojuma līgumā nav noteikts citādi, tad mantojums pēcmantiniekam ir jāizdod pirmmantinieka nāves brīdī.

Situācijā, kad ar mantojumu pēcmantiniekam ir novēlēts nekustamais īpašums, zemesgrāmatā jābūt izdarītai atzīmei  (Zemesgrāmatu likuma 81. panta ceturtā daļa) par to (vienlaikus ar jaunākā dēla īpašumtiesību nostiprināšanu), kas nozīmē, ka bez pēcmantinieka piekrišanas attiecīgo nekustamo īpašumu (daļu) nevarēs pārdot.

Saskaņā ar Civillikuma 490. pantu atsavināt mantojumu vai apgrūtināt to lietu tiesībām pirmmantinieks drīkst tikai tādā mērā, kādā viņam to atļāvis rīkojumā nāves gadījumam mantojuma atstājējs vai rakstiski pēcmantinieks, vai arī cik tas vajadzīgs neatliekamu mantojuma parādu samaksai un legātu vai neatņemamās daļas izdošanai.

Katru citādu atsavinājumu vai apgrūtinājumu pēcmantinieks var apstrīdēt kā spēkā neesošu un panākt atsavinātās lietas atdabūšanu mantojumā vai apgrūtinājuma dzēšanu, ja pirmmantinieka pretlīdzējs vai attiecīgais tiesību pēcnieks, kura rokās lieta atrodas vai kam par labu ierakstīts apgrūtinājums, zinājis, ka atsavinātā vai apgrūtinātā lieta pieder pie pēcmantiniekam izdodamā mantojuma.

Papildus vēršu uzmanību, ka Civillikuma 491. pants nosaka: viss, ko pirmmantinieks ieguvis par mantojuma naudu un lietām, nāk mantojuma pirmējo sastāvdaļu vietā un tādēļ ir jāizdod pēcmantiniekam, ja pēc iepriekš minētā Civillikuma 490. panta apstrīdot atsavinājumu pēcmantinieks nav jau atsavinātās lietas atdabūjis mantojumā.

Tas nozīmē, ka ir nepieciešama pēcmantinieka raksveida piekrišana viņam kā pēcmantiniekam piekrītošās nekustamā īpašuma daļas pārdošanai (būs nepieciešams noformēt pie notāra, lai varētu reģistrēt īpašumtiesību maiņu).

Savukārt, ja pēcmantinieks ir nepilngadīgs, pārdošanu vajadzēs saskaņot ar bāriņtiesu (Civillikuma 191., 193. pants, Bāriņtiesu likuma 21. pants).