Ja jautājums ir saistīts ar laulāto mantas sadali, tad šķiršanas gadījumā mantas sadales kārtībai jābūt noteiktai ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai pušu starpā noslēgto vienošanās (ja laulība šķirta pie notāra). Proti, ja attiecīgajā dokumentā ir norādīts, ka nekustamais īpašums ir vīra atsevišķa manta, tad viņš ar šo mantu var rīkoties pēc saviem ieskatiem, tostarp aizliegt citai personai viņa īpašumu lietot vai izmantot.

Civillikuma 1036. pants noteic, ka īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem. Un saskaņā ar Civillikuma 1039. pantu īpašnieks var aizliegt visiem citiem ietekmēt viņa lietu, kā arī to lietot vai izmantot, kaut arī viņam pašam no tam nerastos nekāds zaudējums.

Savukārt, ja īpašnieks ir nepilngadīga bērna vecāks, tad viņam ir pienākums nodrošināt savu bērnu ar mājokli. To nosaka Civillikuma 177. panta ceturtā daļa: bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t. i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Šeit arī jāvērtē jautājums, pie kura no vecākiem ir noteikta bērna dzīvesvieta, bet jebkurā gadījumā, ja dzīvesvieta ir noteikta pie mātes un viņa nevar nodrošināt bērnu ar mājokli (viņas materiālā stāvokļa dēļ vai cita iemesla dēļ), tad tas ir jādara tēvam.

Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir paredzēta atbildība par bērna aprūpes pienākumu nepildīšana – saskaņā ar šā likuma 85. pantu par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu vecākiem, personai, kuras aprūpē bērns ir nodots ar bāriņtiesas lēmumu, vai personai, kura nodrošina bērna īslaicīgu aprūpi, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām.