To, ka Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem, nosaka Satversmes 5. pants. Lai grozītu šo normu, pārgrozījumus Saeimai jāpieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu. Satversmē ir noteikts, ka ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu, kuru prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima neatbalstītu piedāvātās izmaiņas, par attiecīgo priekšlikumu būtu jārīko referendums. Kopš neatkarības atjaunošanas bijušas vairākas iniciatīvas par Saeimas deputātu skaita samazināšanu, taču neviena no tām nav  spējusi iziet pārgrozījumiem nepieciešamo procesu.

Iniciatīvai par Saeimas deputātu skaita samazināšanu pamatā ir viedoklis, ka šādas izmaiņas ļautu ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, kā arī padarītu parlamenta darbu efektīvāku. Vienlaikus eksperti ir norādījuši arī uz riskiem, ko varētu radīt deputātu skaita samazināšana. Būtiskākais no tiem saistīts ar spēju nodrošināt kvalitatīvu parlamenta darbu. Mazāks deputātu skaits nozīmētu arī mazāk deputātu komisijās un mazāku varbūtību, ka tajās būs pārstāvēti attiecīgo jomu pārzinoši parlamentārieši. Ir viedoklis, ka lielāks deputātu skaits nodrošina arī lielāku parlamenta “kolektīvo saprātu”, kā arī padara parlamentu mazāk ietekmējamu no dažādu lobiju puses. Jo mazāks ir deputātu skaits, jo vairāk tā darbības efektivitāte ir atkarīga no katra konkrētā parlamenta sasaukuma sastāva.

Igaunijas parlamentā ir 101 deputāts, bet Lietuvas – 141. Iedzīvotāju skaits abās kaimiņvalstīs ir attiecīgi 1,3 un 2,8 miljoni. Latvijas iedzīvotāju skaits 2021. gadā saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem bija 1 893 223.   

Lai ļautu sabiedrībai sekot līdzi likumdevēja tēriņiem, manabalss.lv platformā 2012. gada 28. septembrī sabiedrība par atklātību “Delna” uzsāka iniciatīvu “Par publisku revīziju Saeimas budžetam”, un līdz 2018. gada 27. novembrim to parakstīja 10 975 Latvijas pilsoņi, un 30. novembrī tā tika iesniegta Saeimā – likumprojekts. Iniciatīva aicina veikt izmaiņas Saeimas kārtības rullī un Valsts kontroles likumā, lai Saeimas budžeta revīziju turpmāk varētu veikt Valsts kontrole. 2020. gada 12. augustā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē deputāti šo iniciatīvu atbalstīja, un kopš tā laika praktiski nenotika tās tālāka virzība. Pēc “Delnas” aicinājuma Saeimas Juridiskā komisija 2022. gada 2. februāra komisijas sēdē atsāka skatīt likumprojektu. Šīs iniciatīvas pozitīva virzība un pieņemšana veicinātu lielāku atklātību un pārliecību par godprātību Saeimas budžeta izlietojumā, kā arī celtu sabiedrības uzticību valsts varai, uzskata “Delna”.