Labdien! Šīgada februārī aizgāja mūžībā mana vecmamma, kurai bija konts bankā, kur ieskaitīja pensiju līdz nāves dienai, kas ir apmēram 200–250 eiro. Tā visai ir neliela summa, tomēr vēlamies nokārtot attiecības ar banku un kontu slēgt. Banka ir informēta par klientes nāvi un kontu bloķējusi. Norāda, ka vērsties bankā var vienīgi ar mantojuma apliecību. Cita īpašuma vecmammai nebija. Vecmammas vīrs ir miris, ir viena meita. Ome dzīvoja vienā mājsaimniecībā ar mani, mazmeitu. Vai šajā situācijā, kad mantojuma masa ir tik niecīga, pat zem minimālās algas apmēra, ir jāiet visa “klasiskā” mantojuma procedūra, vai arī pastāv citas mazāk birokrātiskas un lētākas iespējas slēgt kontu un izņemt naudas līdzekļus? Kam ir finansiāli izdevīgāk mantot? Mammai vai man? Ja jāiet standarta mantojuma procedūra, tad kādi būs šie izdevumi, un vai tie nepietuvosies mantojuma masas vērtībai? Kas notiek ar mirušo personu kontiem, ja tos nav finansiāli izdevīgi “mantot”? Kur paliek šī naudiņa, ko mantinieki izvēlas nemantot tādēļ, ka mantojums neatsver nodevās un citos saistītajos izdevumos iztērētos līdzekļus? Vai no kontiem līdz mantojuma apliecības izsniegšanai turpina atskaitīt komisijas maksu?
Mantojuma kārtošanas process visos gadījumos ir vienāds – jāvēršas pie zvērināta notāra, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, mantojuma atstājēja miršanas apliecība, radniecību pierādošie dokumenti, mantojamās mantas saraksts un novērtējums, ja mantots tiek kaut kas cits bez nekustamā īpašuma, tad jāsniedz ziņas par visiem zināmajiem mantiniekiem (par precīzu iesniedzamo dokumentu sarakstu informēs notārs, dokumentu sagādāšanu var arī uzticēt notāram).
Mantojuma izmaksas ir atkarīgas no radniecības tuvuma un mantojuma vērtības, kā arī no tā, kādas darbības nepieciešams veikt mantojuma lietas ietvaros (piemēram, mantošanas iesnieguma sagatavošanu, publikāciju, ieskatīšanos reģistos utt.).
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 737 “Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību” minimālās mantojuma kārtošanas izmaksas ir 31,30 eiro.
Piemēram, minēto noteikumu 39.1 un 39.2 punkts noteic, ka izmaksas par mantojuma apliecību neatkarīgi no mantošanas pamata ir šādas:
Saskaņā ar Civillikuma 404. panta pirmo apakšpunktu jūs un jūsu māte abas esat pirmās šķiras radinieces (jūs nevarat mantot, ja gribu mantot izteiktu jūsu māte kā mantojuma atstājējas meita), bet, par piemēru ņemot mantojuma apliecības izsniegšanas izmaksu, mazāka maksa ir kopā dzīvojošajam pirmās šķiras radiniekam.
Par precīzām mantojuma lietas kārtošanas izmaksām aicinu interesēties pie zvērināta notāra.
Savukārt saskaņā ar Civillikuma 416. pantu, ja pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, tad manta piekrīt valstij, kā arī ar dienu, kad taisa notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu, apstājas procentu, līgumsodu un citu blakusprasījumu pieaugums.
Vairāk par rīcību ar bezmantinieka mantu varat uzzināt šeit.
Par komisijas maksu aprēķināšanas kārtību un uzglabāšanu ieteiktu interesēties attiecīgajā bankā, kurā ir atvērts mantojuma atstājējas konts, jo dažādi jautājumi tiek risināti saskaņā ar kredītiestāžu iekšējiem normatīvajiem aktiem.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!