Civillikuma 179. panta pirmā un piektā daļa nosaka: vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.

Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Bērna vecākam ir obligāti jāuztur bērns, nodrošinot uzturlīdzekļus, tāpēc noteikta mehānisma vai iesnieguma, kas juridiski atbrīvotu vecāku no uzturlīdzekļu maksāšanas, nav.

Ja bērna tēvs maksāja uzturlīdzekļus ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju, jo tika noslēgta vienošanās, tad jums, pamatojoties uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 14. vai 17. pantā noteikto, ir jāiesniedz iesniegums Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā, norādot, kāpēc vēlaties pārtraukt saņemt uzturlīdzekļus.

Ja tika noslēgta vienošanās par uzturlīdzekļu izmaksu, var noslēgt atcēlējlīgumu, ar kuru puses izbeidz vienošanos.