Ja radušās problēmas, parādu dēļ pazaudējot savu nekustamo īpašumu, mājokli un deklarēto dzīvesvietu, par palīdzības iespējām var interesēties pašvaldībā. Likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteikts, kuras personas ir tiesīgas saņemt palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā, kārtība, kādā tiek sniegta šī palīdzība (arī nepieciešamie dokumenti) detalizēti tiek noteikta katras pašvaldības saistošajos noteikumos.

Likumā uzskaitīts, kādā secībā sniedzama palīdzība, kādos gadījumos un kuriem iedzīvotājiem. Viens no galvenajiem nosacījumiem daudzās situācijās ir tas, vai iedzīvotājs ir maznodrošināts, kas nozīmē – pats no saviem ienākumiem nav spējīgs samaksāt par īres tirgū esošajiem mājokļiem. Darbspējīgiem cilvēkiem ir jāstrādā, lai gādātu par savu iztikšanu.

Pašvaldība trūcīgiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem, kuri apliecina savus ienākumus sociālajam dienestam iesniegtajā deklarācijā, var piešķirt pabalstu mājokļa īres un apsaimniekošanas izdevumu daļējai segšanai.

Likumā ir arī noteikts, kādos gadījumos pašvaldība var atteikt palīdzību.

Ja īrēsiet dzīvokli un par to būs noslēgts īres līgums, tad tajā varēs deklarēties. Dzīvesvietas deklarēšanas likums noteic, ka īrniekam ir tiesības deklarēt savu dzīvesvietu īpašumā, kuru viņš īrē.

Likums paredz arī vēl kādu iespēju – dzīvesvietas reģistrāciju. Likuma 10. pants (Dzīvesvietas reģistrācija pēc iestādes iniciatīvas) noteic, ka ziņas par to personu dzīvesvietu, kuras savu dzīvesvietu nav deklarējušas, Iedzīvotāju reģistrā aktualizē pašvaldība, ja tiek konstatēts nekustamais īpašums (ar adresi), kurā šī persona dzīvo. Šajā gadījumā uzskatāms, ka persona dzīvo tajā nekustamajā īpašumā, kurā tā pavada diennakts atpūtai nepieciešamo laiku vismaz vienu reizi nedēļā vai arī proporcionāli tādu pašu diennakts atpūtai nepieciešamo laiku citā noteiktā laika periodā.

Pašvaldība pēc savas iniciatīvas veic dzīvesvietas reģistrāciju personai, kura nav deklarējusi dzīvesvietu, ja tiek konstatēts nekustamais īpašums (ar adresi), kurā šī persona dzīvo. Uzskatāms, ka persona dzīvo tajā nekustamajā īpašumā, kurā tā pavada diennakts atpūtai nepieciešamo laiku vismaz vienu reizi nedēļā vai arī proporcionāli tādu pašu diennakts atpūtai nepieciešamo laiku citā noteiktā laika periodā.

Pašvaldība dzīvesvietu reģistrē, ja par personas faktisko dzīvesvietu ir saņemtas ziņas no valsts vai pašvaldību institūcijām, ārstniecības, izglītības un citām iestādēm vai personām.

Pēc dzīvesvietas reģistrācijas pašvaldība informē personu par dzīvesvietas reģistrāciju.

Dzīvesvietas reģistrācija, ko ir veikusi pašvaldība pēc savas iniciatīvas, nav dzīvesvietas deklarēšana, un personai joprojām saglabājas pienākums deklarēt dzīvesvietu.

Ministru kabineta noteikumos Nr.121 “Personas faktiskās dzīvesvietas reģistrācijai nepieciešamo ziņu apjoms un to pārbaudes kārtība” noteikts ziņu apjoms.