Dibinot darba tiesiskās attiecības, darba līgumā jāietver Darba likuma 40. panta otrajā daļā noteiktā informācija, t. sk. ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgums. Puses darba līgumā var vienoties par tāda ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgumu, kāds atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajam nepasliktina darbinieka tiesisko stāvokli, proti, saskaņā ar Darba likuma 149. panta pirmo daļu ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas, savukārt pedagogiem kā noteiktai darbinieku kategorijai speciālie normatīvie akti piešķir tiesības uz garāka ilguma ikgadējo atvaļinājumu, proti, pamatojoties uz Izglītības likuma 52. panta 2. punktu, personai, kas strādā pedagoga amatā, ir tiesības katru gadu saņemt astoņu nedēļu apmaksātu atvaļinājumu. Ņemot vērā norādīto, ka darbu veicat nepedagoģiskā amatā, jūsu ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām.

Tiem valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem, kuriem atlīdzību un citus ar to saistītos jautājumus regulē Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums (Atlīdzības likums), nepiemēro attiecīgās Darba likuma normas. Atlīdzības likuma mērķis ir panākt, ka valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi, turklāt aprēķina un izmaksā tikai šajā likumā paredzētu atlīdzību, ko jāievēro attiecībā uz visām minētā likuma 2. pantā norādīto valsts un pašvaldības institūciju amatpersonām (arī darbiniekiem).

Saskaņā ar Atlīdzības likuma 40. panta pirmo daļu amatpersonu (darbinieku) atvaļinājumus, to ilgumu un piešķiršanas kārtību, kā arī citus ar atvaļinājumiem saistītus jautājumus regulē attiecīgās Darba likuma normas, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi. Savukārt saskaņā ar Atlīdzības likuma 41. panta pirmo daļu amatpersonām (darbiniekiem) piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un šā atvaļinājuma piešķiršanai piemēro Darba likuma normas. Ja ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu izmanto pa daļām, viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par Darba likumā noteikto, bet, atlikušo daļu piešķirot pa daļām, ievēro šādus noteikumus: 1) aizliegts palielināt apmaksājamo darbdienu skaitu; 2) katra daļa nedrīkst būt īsāka par vienu kalendāra nedēļu, izņemot gadījumus, kad institūcija vai amatpersona, kas piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atļāvusi ikgadējā atvaļinājuma attiecīgo daļu izmantot pa dienām, nepalielinot saskaņā ar likumu apmaksājamo darbdienu skaitu.

Atbilstoši norādītajam darba devējs, kura darbiniekiem nav piemērojams Atlīdzības likums, uzlabojot darbinieku tiesisko stāvokli un ievērojot vienlīdzības principu, ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgumu ir tiesības noteikt arī lielāku, nekā tas noteikts Darba likumā. Savukārt darba devējs, kura darbiniekiem ir piemērojams Atlīdzības likums, piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, Valsts darba inspekcijas vērtējumā nevar piemērot lielāku, nekā tas ir noteikts normatīvajā regulējumā, ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgumu vai tā laikā apmaksājamo dienu skaitu. Savukārt apstāklis, ka darba līgumā noteikts citādi, nevar būt pamats likuma neievērošanai un tāda ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanai, kas neatbilst likuma prasībām.

Papildus norādāms: ja, izbeidzot vai pildot darba līgumu vai arī piemērojot vai tulkojot darba līguma vai normatīvo aktu noteikumus, starp darbinieku un darba devēju rodas strīds (domstarpības), tas risināms pārrunās starp darbinieku un darba devēju. Ja strīds netiek izšķirts uzņēmumā, tas izšķirams tiesā.