Saskaņā ar Darba likuma 124. pantu darbinieks, kurš atlaists no darba, pamatojoties uz darba devēja uzteikumu, kas atzīts par spēkā neesošu, vai arī kā citādi pārkāpjot darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības, saskaņā ar tiesas spriedumu atjaunojams iepriekšējā darbā.

Darba likuma komentāros ir norādīts, ka darba tiesību galvenais uzdevums ir aizsargāt darbinieku. “Tiesas spriedums, ar kuru uzteikums tiek atzīts par spēkā neesošu un darbinieks tiek atjaunots darbā,
nozīmē, ka tiek atjaunots iepriekšējais stāvoklis, un darbiniekam tiek nodrošināta turpmāka nodarbināšana iepriekšējā darbā, citiem vārdiem, darba tiesiskās attiecības ar darbinieku juridiski nav izbeigušās.
Tas gan nenozīmē, ka darbiniekam, kura prasība par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu ir apmierināta, katrā ziņā jāatgriežas iepriekšējā darbā, jo likums neierobežo viņa tiesības izvēlēties, vai turpināt darba attiecības ar konkrēto darba devēju vai arī prasīt šo attiecību izbeigšanu ar tiesas spriedumu. Ja darbinieks izteicis šādu vēlmi, darba attiecības izbeidzamas ar dienu, kad taisīts spriedums.”

Savukārt saskaņā ar Darba likuma 126. pantu darbiniekam, kas prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar tiesas spriedumu izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Atlīdzība par visu darba piespiedu kavējuma laiku izmaksājama arī gadījumā, ja tiesa, kaut arī pastāv pamats darbinieku atjaunot iepriekšējā darbā, pēc viņa lūguma izbeidz darba tiesiskās attiecības ar tiesas spriedumu.

Proti, tiesas spriedums par  darbinieka atjaunošana darbā saskaņā ar DL 126. panta pirmo daļu ir pamats atlīdzības piedziņai par labu darbiniekam par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Tiesības saņemt samaksu par darba piespiedu kavējumu prasītājam rodas no brīža, kad tiesa izlēmusi par viņa atjaunošanu darbā, jo likums, kas regulē darba piespiedu kavējuma apmaksu, saista to ar spriedumu par atjaunošanu darbā. Līdz ar to tiesiskās attiecības starp pusēm jautājumā par darba piespiedu kavējuma apmaksu rodas tikai ar brīdi, kad darbinieks ar tiesas spriedumu atjaunots darbā.

Prasījums par vidējās izpeļņas piedziņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku ir blakus prasība, kura atkarīga no tā, vai ir pamatota darbinieka celtā prasība par atjaunošanu darbā. Atlīdzība par darba piespiedu kavējuma piedziņu ir vērsta uz prettiesiski atlaista darbinieka tiesību aizskāruma novēršanu, lai nodrošinātu viņam nepamatoti zaudēto ienākumu pilnīgu atlīdzināšanu neatkarīgi no tā, ka darbinieks nevēlas turpināt darba attiecības ar konkrēto darba devēju.

Ja darbinieks ar tiesas spriedumu, atzīstot darba devēja uzteikumu par nepamatotu, tiek atjaunots darbā un ir nolēmis darba attiecības turpināt, tad viņam iepriekš izmaksātais atlaišanas pabalsts darba devējam nebūs jāatmaksā.