Diemžēl jautājums nesatur informāciju par to, vai vecāku starpā ir noslēgta vienošanās vai arī spēkā stājies tiesas spriedums, saskaņā ar kuru ir noregulēts jautājums par to, pie kura vecāka ir bērna dzīvesvieta un vai vecākiem ir kopīga aizgādība.                       

Civillikuma 178. panta otrā daļa nosaka: ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Savukārt šā panta ceturtā daļa noteic, ka vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība.

Kopīga aizgādība nozīmē to, ka jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi (saskaņā ar Civillikuma 178. panta trešo daļu). Tātad, ja bērna mātei ir noteikta atsevišķa aizgādība, viņa ir tiesīga izlemt jautājumu par bērna pastāvīgas dzīvesvietas maiņu un pārcelšanos ar bērnu uz ārzemēm. Jāņem vērā, ka atsevišķai aizgādībai nav jāietekmē otra vecāka tiesības uz saskarsmi ar bērnu.

Ja bērna tēvs iebilst pret bērna pārcelšanos ar māti uz ārzemēm, māte ir tiesīga vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par atsevišķās aizgādības noteikšanu. Tiesa šādu kategoriju lietas skata, ievērojot bērna interešu prioritātes principu, proti, vērtējot, vai atsevišķas aizgādības nodibināšana atbilst konkrētā bērna interesēm.

Ar portālā iepriekš publicētām atbildēm uz līdzīgiem jautājumiem var iepazīties šeit un šeit.