Jautājums nesatur informāciju par bērna tēvu un viņa iesaistīšanos bērna aprūpē un audzināšanā.

Saskaņā ar Civillikuma 187. pantu, īstenojot tiesības noteikt bērna dzīvesvietu, vecāki var atprasīt bērnu no jebkuras trešās personas. Šīs vecāku tiesības var ierobežot, ja bāriņtiesa atzīst, ka ir faktiski šķēršļi, kas vecākiem liedz iespēju īstenot aizgādību (203. p.).

Tātad, ja bērna mātei nav pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības, viņa var mēģināt atprasīt bērnu no jebkuras trešās personas.

Ja vecāks neveic bērna aprūpi un uzraudzību, tad saskaņā ar Civillikuma 203. panta pirmo daļu aizgādības tiesības vecākam tiek pārtrauktas, ja bāriņtiesa atzīst, ka: 1) ir faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu; 2) bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāku apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ); 3) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību; 4) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai, izņemot gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam, ka bērnu adoptē otrs laulātais; 5) konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu.

Šī jautājuma izskatīšana ir bāriņtiesas kompetencē.

Ja vecākam aizgādības tiesības tiek pārtrauktas, aprūpi īsteno otrs vecāks, bet, ja arī tam ir šķēršļi, bāriņtiesa gādā par bērna ārpusģimenes aprūpi (to nosaka Civillikuma 203. panta otrā daļa).

Civillikuma 222. pants nosaka: bez vecāku aizgādības palikušam bērnam ieceļams aizbildnis. Tiklīdz kādai personai ir informācija par gadījumu, kad nepilngadīgajam ieceļams aizbildnis, tā paziņo par to attiecīgajai bāriņtiesai. Ja kāda no šā likuma 235. un 236. pantā minētajām personām nevar uzņemties aizbildnību, bāriņtiesa lemj par citu ārpusģimenes aprūpes veidu.

Vairāk par aizbildņa iecelšanu var izlasīt iepriekš portālā publicētajā atbildē uz līdzīgu jautājumu – šeit.

Otrs variants, kā kāda persona var uzņemties sveša bērna aprūpi un audzināšanu, ir adopcija.

Adopcija atšķiras no aizbildnības. Saskaņā ar Civillikuma 245. pantu aizbildņa pienākums ir sabiedrisks pienākums. Aizbildņi atvieto saviem aizbilstamajiem vecākus (kā to nosaka Civillikuma 252. pants).

Savukārt, adoptējot bērnu, šis bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās. To nosaka Civillikuma 173. panta pirmā daļa. Tātad adoptētais bērns kļūst par adoptētāju ģimenes locekli.

Un saskaņā ar šā panta otro daļu ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar vecākiem un viņu radiniekiem un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem.

Rezumējot: bāriņtiesa pieņem lēmumu par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu, tāpat bāriņtiesas kompetencē ir lemt par personas atzīšanu par adoptētāju, līdz ar to personai ir tiesības vērsties bāriņtiesā un saņemt atbildes uz interesējošiem jautājumiem.