Nevar prognozēt, kurš no laulātajiem pirmais aizies mūžībā, līdz ar to ir vērts padomāt par to, lai pārdzīvojušais laulātais varētu lietot dzīvokli.

Civillikuma 604. pants noteic, ka testamentu, kurā viena kopīga akta veidā divas vai vairāk personas savstarpēji ieceļ viena otru sev par mantinieku, sauc par savstarpēju. Bet, ja šādā testamentā vienas personas iecēlums par mantinieku noticis ar nosacījumu, ka jāpastāv un jābūt spēkā otras personas iecēlumam, tā ka viens iecēlums var būt vai nebūt spēkā tikai kopā ar otru, tad testamentu sauc par korrespektīvu.

Līdz ar to laulātie var noslēgt savstarpējo testamentu un iecelt viens otru sev par mantinieku. Mazdēls var tikt iecelts par pēcmantinieku.

Saskaņā ar Civillikuma 486. panta pirmo daļu mantojuma atstājējs testamentā vai mantojuma līgumā var uzlikt ieceltam mantiniekam kā pirmmantiniekam pienākumu izdot mantojumu vai tā daļu kādai citai personai kā pēcmantiniekam. Saskaņā ar Civillikuma 487. panta pirmo daļu par laiku, kurā mantojums jāizdod pēcmantiniekam, uzskatāms pirmmantinieka nāves brīdis, ja testamentā vai mantojuma līgumā nav noteikts citādi.

Saskaņā ar Civillikuma 493. panta trešo daļu, ja pirmmantinieks nepārdzīvo mantojuma atstājēju vai ir mantot necienīgs, vai atraida mantojumu, tad tas piekrīt pēcmantiniekam.

Tātad pārdzīvojušais laulātājs kļūs par pirmmantinieku pēc sava laulātā nāves, savukārt pēc paša pirmmantinieka nāves mantojumu saņem pēcmantinieks. Ja pirmmantinieks nepārdzīvo mantojuma atstājēju, tad mantojumu saņem pēcmantinieks.

Atbildot uz otro jautājumu – ja nomirs laulātais, viņa bērni no pirmās laulības kā neatņemamās daļas tiesīgie var pretendēt uz savu daļu no mantojuma.

Civillikuma 422. pants nosaka: testators savam nāves gadījumam var brīvi noteikt par visu savu mantu, ar to ierobežojumu, ka viņa neatņemamās daļas tiesīgajiem atstājamas viņu neatņemamās daļas. Šis noteikums jāievēro, arī ieceļot pēcmantinieku. Saskaņā ar Civillikuma 423. panta pirmo daļu neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie, bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie.

Jāņem vērā, ka saskaņā ar 423. panta otro daļu neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tikai prasījuma tiesība uz neatņemamās daļas izdošanu naudā (788. p.). Tiesība uz neatņemamo daļu ir mantojama un tālāk nododama tiesība.

Persona ir tiesīga vērsties pēc konsultācijas pie jebkura zvērināta notāra, lai rastu atbildes uz saviem jautājumiem par testamentu, mantošanas kārtību utt. Informācija par notāriem ir pieejama šeit.