Civillikuma 179. panta pirmā un piektā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Attiecīgi, dekrēta statuss neatsvabina vecāku no pienākuma maksāt uzturlīdzekļus bērna uzturēšanai. Ja uzturlīdzekļu apmērs nav minimālais, tad šajā situācijā var iesniegt prasību tiesā par uzturlīdzekļu samazināšanu, ja uzturlīdzekļu maksāšanas saistība ir noteikta ar tiesas lēmumu.