Kas notiek, ja tiek pierādīts, ka civillietas tiesas sēdē tikušas sniegtas nepatiesas ziņas? Kaimiņš (prasības cēlājs) cēlis prasību tiesā, ka viņa kaimiņš (atbildētājs) izbūvējis žogu bez saskaņošanas. Prasības cēlājs bija ar savu kameru piefiksējis, ka dabā žoga nebija, kad to sāka taisīt, un cēla pretenzijas, bet bez rezultāta. Tagad atbildētājs ar savu advokātu tiesas sēdē parāda un lietai pievieno ZTI aktu par to, ka dabā žogs ir un uz tiesas jautājumu, vai to izbūvējis pēc prasības pieteikuma, atbildēja, ka tas tur esot bijis visu laiku un viņš to tikai atjaunojis. Tiesa prasības cēlāja foto neņēma vērā, jo tas neesot pareizi noformēts kā pierādījums un atbildētājs nesaprotot, kad un kurā vietā tāda bilde tapusi. Bet tagad lietu pārsūdzēs, jo, izrādās, pirms kāda laika, veicot ceļa darbus blakus, mērnieki ir piefiksējuši pirms gada visu teritoriju, kur žoga nav, un tas būs kā jauns pierādījums apelācijai, ka žogs nemaz nebija. Kas notiek ar atbildētāju, ja tas sniedzis nepatiesas ziņas? Vai viņam ir par to kāda atbildība? Vai tiesa kaut ko dara pati, ja ir melots? Vai tomēr jāvēršas policijā un jāraksta iesniegums par to?