Dzīvokļa īpašuma likuma 4. pants noteic, kas daudzdzīvokļu ēkā ietilpst kopīpašumā, piemēram, jumts, iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi) u. c.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pants noteic, ka ikvienam dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:

• piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;
• segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā;
• pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus u.c.

Tātad par katras atsevišķas mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu ir atbildīgs tās īpašnieks – šajā gadījumā īpašniece esat jūs un pašvaldība. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem ir jāvienojas un jānodrošina vismaz obligātās kopīpašuma pārvaldīšanas darbības, kas noteiktas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pantā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 15. pants noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos. Dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki.

Kopības lēmumu izpildītājs ir mājas pārvaldnieks, kas uz pārvaldīšanas līguma pamata veic dzīvojamās mājas īpašnieka uzdotās pārvaldīšanas darbības.

Mājas pārvaldnieks var būt:

• dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā fiziskā persona;
• dzīvokļu īpašnieku brīvi izraudzītais uzņēmums, ar kuru noslēgts mājas pārvaldīšanas pakalpojuma sniegšanas līgums;
• dzīvokļu īpašnieku dibināta sabiedrība.