Civillikuma 91. pants noteic, ka katra laulātā atsevišķa manta it sevišķi ir:

1. manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;
2. priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;
3. manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā;
4. laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;
5. manta, ar ko atvietota iepriekšējos (1.–4.) punktos minētā manta.

Tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo.

Tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemesgrāmatā.

Savukārt Zemesgrāmatu likuma 16. pants paredz, ka nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījuma pirmajā iedaļā norāda nekustamā īpašuma īpašnieku, bet, ja fiziskā persona ir laulībā, tad, ievērojot laulāto mantiskās attiecības, norāda, ka nekustamais īpašums ir laulātā atsevišķā manta vai ka tas ietilpst laulāto mantas kopībā, vai arī ka laulātajiem ir visas mantas šķirtība (skat. Civillikuma 91., 111., 117., 125. un 127. pantu).

Tas nozīmē: ja nekustamo īpašumu esat ieguvusi laulības laikā atlīdzības darījuma rezultātā (nav dāvinājums, mantojums) un zemesgrāmatā īpašums ir ierakstīts tikai uz jūsu vārda bez atzīmes par to, ka tā ir jūsu atsevišķa manta (pirkuma maksa samaksāta un dokumenti zemesgrāmatā kārtoti jau pēc laulības noslēgšanas), tad minētais īpašums attiecībā pret trešajām personām ir uzskatāms par laulāto kopīgajā mantā ietilpstošu īpašuma priekšmetu. Līdz ar to nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā nostiprinājuma lūgumam, lai īpašuma tiesības reģistrētu uz pircēja vārda, būs nepieciešams pievienot laulātā piekrišanu (skat. Zemesgrāmatu likuma 61. pantu).

Ja minētais īpašums ir jūsu atsevišķā manta, tad nepieciešams zemesgrāmatā nostiprināt atzīmi par atsevišķu mantu.