Darba likuma 44. pantā ir norādīti gadījumi, kad darba devējs ir tiesīgs slēgt līgumu uz noteiktu laiku, t.sk. promesoša vai no darba atstādināta darbinieka aizvietošanu, kā arī tāda darbinieka aizvietošanu, kura pastāvīgā darbavieta kļuvusi brīva līdz brīdim, kad tiks pieņemts darbā jauns darbinieks.

Ar promesošu darbinieku saprot ne tikai tādu, kurš ir grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā, bet arī tādu, kuram ir pārejoša darbnespēja, kurš atrodas mācību vai ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā.

Līdz ar to Darba likums neaizliedz darba devējam pieņemt darbā papildu darbinieku jūsu ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laikā.

Ja darba devējs izvēlas nepieņemt darbā papildu darbinieku, tad viņam ir jāvienojas ar pašreizējo darbinieku par promesoša darbinieka aizvietošanu. Darba likuma 56. pants paredz, ka darba devējam nav tiesību prasīt, lai darbinieks veiktu darba līgumā neparedzētu darbu. Tas nozīmē: ja vien darba līgumā darbinieks nav uzņēmies veikt cita darbinieka aizvietošanu vai nav konstatējami Darba likuma 57. pantā noteiktie apstākļi, kas piešķir darba devējam tiesību norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai (dīkstāves gadījums vai, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kuras nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā), darba devējam nav vienpusējas tiesības norīkot līguma neparedzēta darba veikšanai.

Darba likuma 65. pantā vispārēji ir noteikts, ka darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu, ir tiesības saņemt atbilstošu piemaksu par šāda darba veikšanu. Piemaksas apmēru nosaka darba koplīgumā vai darba līgumā. Tas nozīmē, ka, vienojoties par papilddarba veikšanu, jāvienojas arī par piemaksas apmēru.

Izrietoši no augstākminētā primāri būtu jāvērtē, kādi ir darbinieka noslēgtā darba līguma noteikumi attiecībā un cita darbinieka aizvietošanu.