Galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda (Civillikuma 1692. pants).

Atbilstoši Civillikuma 1693. pantam par galvinieku var kļūt katra rīcības spējīga persona.

Tas nozīmē, ka Civillikums neparedz citus ierobežojums galviniekam kā vien to, ka personai ir jābūt rīcībspējīgai (spējīgai izdarīt tiesiskus darījumus), t. i., persona ir pilngadīga un tai ar tiesas spriedumu nav ierobežota rīcībspēja garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ, vai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ (Civillikuma 1408. pants).

Līdz ar to fiziska persona var galvot par juridiskas personas saistībām, bet to, vai pieņemt personu par juridiskās personas galvnieku, nosaka attiecīgais juridiskās personas kreditors (piemēram, izvērtējot, vai potenciālā galvinieka maksātspēja ir pietiekama, lai nodrošinātu konkrētās kredītsaistības).