Saskaņā ar Civillikuma 91. pantu katra laulātā atsevišķā manta it sevišķi ir:

1) manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;

2) priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;

3) manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā;

4) laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;

5) manta, ar ko aizstāta iepriekšējos (1.–4.) punktos minētā manta.

Tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. Tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemes grāmatās.

Ja nekustamais īpašums iegūts kā dāvinājums, pirms laulības, šajā gadījumā nekustamais īpašums ir laulātā atsevišķa manta, un laulātais var rīkoties ar to pēc saviem ieskatiem, neprasot no otra laulātā atļauju.