Kā tas norādīts jautājumā, Biedrību un nodibinājuma likuma 38. pants noteic, ka atšķirīgas pieejas biedra naudas aprēķināšanas kārtībai kādam konkrētam biedram, kas atšķiras no citiem biedriem piemērojamās kārtības, nepieciešama šī biedra piekrišana. No minētā principa izriet, ka visi biedri ir vienlīdzīgi savstarpējās attiecībās, tai skaitā tiesībās un pienākumos. Atšķirīgas attieksmes piemērošana vienam biedram nav pieļaujama (izņemot gadījumus, kad pats biedrs tam piekrīt). 

Biedrs, kas strādā nozarē ilgāk, var maksāt lielāku biedra naudu nekā biedrs, kurš tikko iestājies biedrībā, tikai tad, ja šāds princips tiek piemērots visiem (nevis tikai kādam vienam biedram individuāli). Biedru kopsapulce apstiprina biedra naudas aprēķināšanas un iekasēšanas pamatprincipus, kas var būt noteikti kā dalības ilgums nozarē, saražotās produkcijas apjoms, apgrozījums u. c. kritēriji, taču būtiski, ka šāda principa piemērošana ir attiecināma uz visiem biedrības biedriem vienādi.

Biedru sapulce var lemt par biedra naudas noteikšanu (paaugstināšanu vai samazināšanu) visiem biedriem, ievērojot vienlīdzības principu.

Biedrs ar lielāku apgrozījumu var maksāt procentuāli mazāk nekā biedrs ar mazāku apgrozījumu, ja šāds princips ir apstiprināts biedru kopsapulcē un tiek piemērots visiem biedriem vienlīdzīgi.

Ja biedrības biedri vēlas noteikt izņēmuma stāvokli kādam konkrētam biedram (biedra naudas aprēķināšanas un iekasēšanas jomā), tad šāds lēmums ir pieņemams biedru kopsapulcē un tas jāakceptē arī pašam biedram (par kuru šāds lēmums tiek pieņemts).