Maternitātes pabalsts ir sociālās apdrošināšanas maksājums, ko var saņemt sociāli apdrošināta sieviete:  darba ņēmēja vai pašnodarbinātā, kura grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma dēļ zaudē ienākumus un kurai ārsts izsniedzis darbnespējas lapu B.

Tiesības uz maternitātes pabalstu ir arī personām, kuras ne agrāk kā 60 dienas pirms grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma zaudē darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu.

Maternitātes pabalstam ir nepieciešams kvalifikācijas periods (jeb minimālais sociālās apdrošināšanas periods), tas ir, sociālās apdrošināšanas iemaksām maternitātes apdrošināšanai jābūt veiktām:

• ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (grūtniecības atvaļinājuma pirmā dienai, no kuras  tiek izsniegta darbnespējas lapa B maternitātes pabalstam);
• ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu laikā.

Ja ir piešķirts maternitātes pabalsts, secīgi ir arī tiesības uz vecāku pabalstu.

Papildu tiesību aktu normas ir situācijām, kad dzimst bērni ar mazu vecuma starpību. Ja sievietei, kopjot bērnu vecumā līdz trim gadiem, piedzimst nākamais bērns, vecāku pabalsts par nākamā bērna kopšanu nedrīkst būt mazāks par vecāku pabalstu, kas piešķirts par iepriekšējo bērnu.

Šāds aprēķins tiek piemērots, ja:

• sievietei ir tiesības uz vecāku pabalstu par nākamo bērnu;
• nākamais bērns piedzimis, kamēr iepriekšējais vēl nav sasniedzis trīs gadu vecumu;
• par iepriekšējo bērnu sievietei ir bijis piešķirts vecāku pabalsts.

Ja šie visi nosacījumi ir izpildīti, tad vecāku pabalsts tiek piešķirts ne mazākā apmērā kā par iepriekšējā bērna kopšanu (atbilstoši izvēlētajam pabalsta saņemšanas ilgumam).