Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 9. panta redakciju, kas stājās spēkā 01.07.2021., bāriņtiesas priekšsēdētāju un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku pieņem darbā attiecīgā pašvaldība. Bāriņtiesas priekšsēdētājs pieņem darbā bāriņtiesas locekļus un citus likuma 8. pantā minētos bāriņtiesas darbiniekus. Uz bāriņtiesas priekšsēdētāja un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka amatu attiecīgā pašvaldība izsludina atklātu pretendentu konkursu. Uz bāriņtiesas locekļa un citu likuma 8. pantā minēto bāriņtiesas darbinieku amatiem atklātu pretendentu konkursu izsludina bāriņtiesas priekšsēdētājs.

Ar grozījumiem likuma 3. panta otrajā daļā noteikts, ka bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un bāriņtiesas locekli nodarbina uz darba līguma pamata. Tā kā grozījumi stājās spēkā 01.07.2021., ar šo datumu arī dibināmas darba tiesiskās attiecības ar minētos amatus ieņemošajiem darbiniekiem. Vēršam uzmanību, ka pienākums piedāvāt noslēgt darba līgumu ar norādītajiem bijušo pašvaldību bāriņtiesu darbiniekiem attiecas tikai gadījumā, ja tiem līdz 30.06.2021. (ieskaitot) vēl nav beidzies pilnvaru termiņš (termiņš, uz kādu amatpersonas ir ievēlētas).

Saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 23. punktu, ja pēc Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma īstenotās reformas rezultātā tiks izveidota jauna bāriņtiesa, līdz jaunas bāriņtiesas izveidošanai, bet ne ilgāk kā līdz 31.12.2021., darbību turpina administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izveidotajā pašvaldībā ietilpstošo bijušo pašvaldību bāriņtiesas atbilstoši to kompetencei un darbības teritorijai. Līdz jaunas bāriņtiesas izveidošanai amata pienākumus turpina pildīt bijušo pašvaldību bāriņtiesu priekšsēdētāji, bāriņtiesu priekšsēdētāja vietnieki un bāriņtiesu locekļi, noslēdzot darba līgumu, bez pašvaldības rīkota atklāta konkursa.

Pašvaldības darbinieku pieņemšana darbā un atbrīvošana no darba notiek, ievērojot Darba likumā, Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk: Atlīdzības likums) un likumā “Par pašvaldībām” ietverto regulējumu.

Saskaņā ar Atlīdzības likuma 17. panta pirmajā daļā noteikto atlaišanas pabalstu amatpersonai (darbiniekam), kuru nodarbina saskaņā ar Darba likumu, izmaksā šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā noteiktajā apmērā un ievērojot šā panta otrās un ceturtās daļas noteikumus, ja darba līgums tiek uzteikts šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos vai pamatojoties uz Darba likuma 100. panta piekto daļu, 101. panta pirmās daļas 6. vai 11. punktu.  

Atlīdzības likuma 17. panta pirmajā daļā minēti šādi uzteikuma gadījumi:

• amata (dienesta, darba) attiecības tiek izbeigtas sakarā ar institūcijas vai amata likvidāciju;
• amatpersonu (darbinieku) skaita samazināšanu;
• amatam (dienestam, darbam) noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli (ieskaitot pārejošu darbnespēju);
• noteikta vecuma sasniegšanu, pēc kura nav pieļaujama atrašanās dienestā;
• sakarā ar izdienas pensijas saņemšanai noteiktā izdienas stāža sasniegšanu;
• gadījumā, kad amata (dienesta, darba) attiecības tiek izbeigtas, jo tiek atjaunota amatā (dienestā, darbā) amatpersona (darbinieks), kura iepriekš veica attiecīgos amata (dienesta, darba) pienākumus.

Tādējādi norādām, ka atlaišanas pabalstu pašvaldību amatpersonai (darbiniekam), kuru nodarbina saskaņā ar Darba likumu, izmaksā gadījumos, ja darba līgums tiek uzteikts Atlīdzības likuma 17. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos.

Savukārt gadījumos, kad darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku, darba tiesiskās attiecības izbeidzamas atbilstoši Darba likuma 113. pantā noteiktajai kārtībai. Darba tiesiskās attiecības regulējoši normatīvie akti neparedz atlaišanas pabalsta izmaksu gadījumos, ja darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas sakarā ar darba līguma termiņa izbeigšanos.