Likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” ir noteiktas iedzīvotāju grupas, kurām pašvaldība piešķir īres tiesības un kādās situācijās, visbiežāk šī palīdzība ir paredzēta sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupām.

Likuma normas vairākos gadījumos nosaka pašvaldībai tiesības (nevis pienākumu) palīdzēt ar mājokli iedzīvotājiem, tajā skaitā pašvaldības domei ir tiesības pirmām kārtām ar dzīvokli nodrošināt arī personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai.

Nosacījumus personu nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, kā arī kārtību, kādā tās tiek atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību, nosaka attiecīgā pašvaldības dome saistošajos noteikumos.

Izīrējot dzīvojamo telpu, pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija nosaka, uz kādu termiņu slēdzams īres līgums.

Likumā pašvaldībai ir arī noteiktas tiesības (nevis pienākums) domes saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā un apmērā piešķirt vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu personām, kuras atbrīvo dzīvojamo telpu, kura atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un kuru tās ir lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai.

Ja pašvaldībā šāda iespēja pastāvēja, tad to varēja izmantot tad, kad dzīvojamās telpas denacionalizētā mājā bija jāatstāj.

Īrnieka tiesībām un pienākumiem, kā arī līguma darbības laikam un nosacījumiem ir jābūt fiksētiem īres līgumā.

Lai saņemtu no pašvaldības konkrētu un argumentētu atbildi par situācijas iespējamo risinājumu vai atteikumu un pamatojumu, ir jāvēršas tajā ar rakstisku iesniegumu.