Juridiski viens no mantiniekiem ir arī zemes daļas nomnieks, un tie ir dažādi juridiski statusi.

Tā saskaņā ar Civillikuma 382. pantu: “Mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā. Šajā ziņā mirušo vai par mirušu izsludināto sauc par mantojuma atstājēju.”

Tā kā aizgājējs nav atstājis testamentu, tad spēkā ir likumiskā mantošana. Tātad zemes nomas līgums ir spēkā.

Iznomātā zeme arī ir mantojuma daļa, tikai tēva vietā tagad šo zemi ir mantojuši visi 3 dēli. Tā arī ir spēkā zemes nomas līgums, kuru puses vienojoties var grozīt vai pārtraukt.

Iespēja vienpusēji atkāpties no līguma ir noteikta Civillikuma 1589. pantā, kas noteic, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pieļaujama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Ja puses nevar vienoties par nomas līguma pārtraukšanu, ar prasību atkāpties no spēkā esošā zemes nomas līguma ir iespēja vērsties tiesā civiltiesiskajā kārtībā. Prasība tiesā ir ceļama atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem.