Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Es kā denacionalizētās mājas dzīvokļa īrnieks jau ilgu laiku bez rakstiski noslēgtas vienošanas labprātīgi maksāju īpašniekam īres maksu pēc izrakstītajiem rēķiniem, kas ir lielāka nekā īres līgumā noteiktā. Šobrīd man ir trūcīgās mājsaimniecības statuss. Pieprasot mājokļa pabalstu, sociālais dienests par pamatu pabalsta aprēķinam ņēma nevis faktiski saskaņā ar rēķinu maksājamo īres maksu, bet gan īres līgumā noteikto, tas ir, daudz mazāku summu, kas neatbilst realitātei (2005. gadā īres līgumā latos izteiktā summa pārrēķināta uz eiro). Uz manu pārsūdzēšanu saņemta atbilde, ka sociālais dienests rīkojies atbilstoši normatīvajiem aktiem, mājokļa pabalsta aprēķinam izmantojot īres līgumā noteikto īres maksu. Manā situācijā pabalsta pārrēķinam soc. dienests pieprasa rakstiski noformētu vienošanos ar saimnieku par īres maksas izmaiņām, jo īres līgumā teikts, ka visi līguma grozījumi īrniekam ar izīrētāju jānoformē rakstiski. Problēma ir tāda, ka saimnieks atteicās noslēgt ar mani rakstisku vienošanos par šobrīd saskaņā ar viņa izrakstītajiem rēķiniem maksājamo īres maksu, jo patlaban starp mums ir strīds par vēl lielākas maksas noteikšanu, kam es nepiekrītu. Vienošanas vietā saimnieks man teica, ka 2007. gadā bija iesniedzis man adresētu paziņojumu “Latvijas Vēstnesī” par īres maksas celšanu. Līdz ar to man ir jautājumi. Vai manā situācijā (ņemot vērā saimnieka paziņojumu “Latvijas Vēstnesī”) var arī atkāpties no rakstiskās vienošanas noslēgšanas, kā tas noteikts īres līgumā? Vai tik un tā vienošanās līgumam par lielāku īres maksu bija jābūt noslēgtam rakstiski? Vai man ir tiesības, ņemot vērā faktu, ka rakstiskas vienošanas nav, turpmāk maksāt nevis saimnieka rēķinā noradīto īres maksu, bet summu, kas noteikta īres līgumā? (Šis jautājums tiek uzdots tāpēc, ka no dažiem juristiem ir dzirdēts: ja vienreiz esi sācis maksāt lielāku summu, tad no tā vairs nevar atkāpties un jāturpina maksāt lielāka summa. Kāds ir pamatojums šādam apgalvojumam?) Paldies.
Ja starp pusēm noslēgtajā īres līgumā ir noregulēts jautājums par īres līguma grozīšanas nosacījumiem, iespējams, kā šādi grozījumi īres līgumā ir jāizsaka rakstiski, noslēdzot atsevišķu vienošanos, tad īrnieks nevarēs atkāpties no šāda īres līguma punkta, piemēram, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” par īres maksas paaugstināšanu, jo Dzīvojamo telpu īres likuma (stājās spēkā 01.05.2021.), turpmāk – likums, 8. panta piektā daļa paredz, ka dzīvojamās telpas īres līguma noteikumus var grozīt, izīrētājam un īrniekam rakstveidā vienojoties.
Tātad līguma slēdzējiem ir jānoslēdz atsevišķa vienošanās par īres maksas paaugstināšanu.
Atbilstoši likuma 10. pantam dzīvojamās telpas īres maksu nosaka, izīrētājam un īrniekam rakstveidā vienojoties. Dzīvojamās telpas īres līguma darbības laikā īres maksu var grozīt tad, ja šajā līgumā ir paredzēti īres maksas grozīšanas nosacījumi un kārtība.
Svarīgi, lai grozītu īres maksu, pusēm ir kārtīgi jāiepazīstas ar līgumu, tai skaitā punktiem, kas attiecas uz īres maksas grozīšanas nosacījumiem un kārtību.
Saskaņā ar likuma 17. pantu īrnieka pienākums ir maksāt īres maksu dzīvojamās telpas līgumā noteiktajā apmērā un kārtībā un veikt ar dzīvojamās telpas īres lietošanu saistītos maksājumus, ievērojot dzīvojamās telpas īres līguma noteikumus.
Ņemot vērā tiesas judikatūru īres tiesisko jautājumu risināšanā, Senāta Civillietu departaments lietā Nr. SKC-151 ir secinājis, ka, izsniedzot rēķinus un pieņemot maksājumus par dzīvojamās telpas īres un pamatpakalpojumu apmaksu, puses atzīst faktisko īres tiesisko attiecību pastāvēšanu Civillikuma 1488. panta 1. punkta izpratnē.
Senāts jau agrāk vairākkārt ir norādījis, ka piemērot Civillikuma 1488. pantu un atzīt īres tiesisko attiecību pastāvēšanu tiesa var tikai ar nosacījumu, ka īres līguma saistības pildījuši abi līdzēji un dzīvojamā telpa bijusi nodota īrniekam dzīvošanai (lietojumā vai turējumā) likumā noteiktā kārtībā.
Vienlaikus vēršu uzmanību uz likuma 24. pantu, kas paredz, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja:
Ja tiesa, izskatot izīrētāja pieteikumu, pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktā īrnieka pienākuma īres maksas nesamaksas gadījumā atbrīvot īrēto dzīvojamo telpu kopā ar ģimenes locekļiem un citām iemitinātajām personām bezstrīdus piespiedu izpildi, ar šā tiesas nolēmuma stāšanos spēkā dzīvojamās telpas īres līgums uzskatāms par izbeigtu. Ja īrnieks likumā noteiktā termiņā un kārtībā vēršas tiesā ar prasību, apstrīdot īres maksas parādu, vienlaikus viņam ir tiesības prasīt dzīvojamās telpas īres līguma atjaunošanu uz šā līguma atlikušo termiņu.
Precīzu atbildi uz jūsu jautājumu varētu sniegt pēc īres līguma nosacījumu precizēšanas, kas attiecas uz īres maksu.
Protams, ja noslēgtā īres līguma nosacījumi tiek pārkāpti, jums ir tiesības sniegt prasības pieteikumu tiesā ar mērķi atrisināt situāciju civiltiesiskā kārtībā. Tātad strīdus, kas rodas sakarā ar dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanu un īres maksas paaugstināšanu, ja puses savā starpā nevar vienoties, izšķir tiesa.
Vienlaicīgi ar jaunā likuma spēkā stāšanos jāatgādina likuma pārejas noteikumu 7. punkts, kas paredz: ja izīrētājs un īrnieks, kurš īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un ir to lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, nevar vienoties par īres līguma termiņiem, kas noteikti Pārejas noteikumu 4. un 5. punktā, strīdu izšķir tiesa un šāda prasība ir ceļama ne ātrāk kā 2023. gada 31. decembrī, bet ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
