Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja tiesības iesniegt regresa prasību detalizēti ir noteiktas Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41. pantā. Minētā likuma 39. panta ceturtā prim daļa noteic, ka visas prasījuma tiesības, kas izriet no šā likuma vai apdrošināšanas līguma, izbeidzas, ja apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais, apdrošinātājs vai jebkura cita persona tās pienācīgi neizmanto triju gadu laikā un šajā likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

Tādējādi pirmšķietami ir konstatējams likumā noteiktais vispārīgais noilgums šādas prasības celšanai, tomēr, nezinot konkrētās situācijas apstākļus, tostarp, uz kāda pamata celta šāda prasība, nav iespējams sniegt viennozīmīgu atbildi.

Piemēram, ja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atbilstoši minētā likuma 41. panta ceturtajai daļai ir veicis apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, bet pēc tam ir konstatēti fakti, kuri nebija zināmi, bet kuriem būtu bijusi būtiska nozīme, pieņemot lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, birojam ir tiesības pieprasīt, lai apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs atmaksā tam nepamatoti izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību vai tās daļu, pamatojoties uz Civillikumā noteiktajām atprasījuma tiesībām. Šādā gadījumā piemērojams Civillikumā noteiktais noilguma termiņš – vispārīgi visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā (minētā likuma 1895. pants). Turklāt atbilstoši minētā likuma 1896. pantam šāds termiņš ir skaitāms no brīža, kad konstatēti jaunatklātie fakti.