Jūsu situācijā ir jāpievērš uzmanība apstāklim, ka laulības līgums tiek slēgts pie notāra. Tas nozīmē, ka jums ir jābūt nopietniem argumentiem un pierādījumiem, ar kuriem jūs varēsiet tiesā aizstāvēt savu viedokli ar mērķi lauzt vai grozīt laulības līguma punktus.

LV portāla e-konsultācijās zvērinātā notāre jau ir sniegusi savu atbildi uz līdzīgu jautājumu, un ar to var iepazīties šeit.

Tātad laulības līgumam ir jābūt noslēgtam pie notāra. Laulības līgums nav parastais līgums, kas tiek noslēgts starp pusēm tikai uz to abpusējas gribas pamata, kā tas arī ir paredzēts Civillikumā 1427. pantā. Atbilstoši Civillikuma 1428. pantam puses gribu var izteikt arī klusējot.

Notāri sava amata pienākumus pilda, ievērojot Notariāta likumu, kurā ir noteikts, ka “savā amata darbībā zvērināti notāri pielīdzināti valsts amatpersonām”. Tātad notārs ir valsts uzticības persona.

Turklāt Notariāta likumā 41. un 42. pantā ir noteikts: “Zvērinātam notāram aizliegts taisīt aktus un apliecinājumus savās paša lietās, sava laulātā, arī bijušā laulātā, savu un laulātā radinieku taisnā līnijā visās pakāpēs, sāņu līnijā – līdz ceturtajai pakāpei un svainībā – līdz trešajai pakāpei, kā arī sava paša vai sava laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu vai savās paša vai sava laulātā adoptētāju vai adoptēto lietās. Zvērinātam notāram aizliegts taisīt aktus un apliecinājumus arī tad, ja viņš ir personiski vai mantiski tieši vai netieši ieinteresēts.

Gribas izteikumi, kas izteikti zvērināta notāra taisītos vai apliecinātos aktos un ir viņa paša vai šā likuma 41. pantā minēto personu labā, nav spēkā.”

Tomēr, lai darījums (līgums) būtu spēkā, ir jābūt arī grības īstumam, kā tas ir paredzēts Civillikuma 1440. pantā un tālāk arī atbilstoši detalizēti aprakstīts 1441.–1468. pantā.

Civillikuma 116. pantā ir noteikts, ka laulības līgumā tā slēdzēji var paredzēt kopējas mantas šķirtību vai kopību.

Ja laulības līgumā ir noteikta kopējās mantas šķirtība atbilstoši Civillikuma 117. pantam, tas nozīmē: “katrs laulātais ne vien patur viņam pirms laulības piederējušo mantu, bet arī laulības laikā var to patstāvīgi iegūt, lietot un ar to rīkoties neatkarīgi no otra laulātā”.

Laulības līgumā, nosakot laulāto mantas kopību, laulātie vienojas par to, kurš no viņiem būs mantas kopības valdītājs (vīrs, sieva vai abi kopīgi), atbilstoši Civillikuma 124. pantam.

Civillikuma 125. pantā ir noteikts: “Pastāvot laulāto mantas kopībai, tajā neietilpst manta, ko laulības līgumā laulātie noteikuši par katra atsevišķo mantu. Katrs laulātais ar savu atsevišķo mantu rīkojas patstāvīgi.”

Tātad laulības līgumā ir jābūt skaidri noteiktam, kas ir jūsu kopīgā un atsevišķā manta.

Tāpat “nekustamais īpašums vai lietu tiesība, kas ietilpst mantas kopībā, ierakstāma zemes grāmatās. Katrs laulātais var prasīt, lai ieraksta zemes grāmatās uz abu laulāto vārda tādu nekustamo īpašumu vai lietu tiesību, kas ietilpst laulāto mantas kopībā” (atbilstoši Civillikuma 127. pantam).

Tātad jums vispirms ir jāvēršas pie notāra un jāprecizē visi jautājumi par laulības līguma punktiem.

Pie notāra ir iespējams šķirt laulību arī tad, ja “laulātajiem ir kopīgs nepilngadīgs bērns vai kopīga manta un starp viņiem nepastāv strīds par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, bērna uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali. Rakstveida vienošanos par to sagatavos zvērināts notārs”. Vairāk informācijas un notāru kontakti atrodami šeit.

Notārs laulību šķir, pamatojoties uz abu laulāto iesniegumu par laulības šķiršanu, kas sastādīts Notariāta likumā noteiktajā kārtībā (atbilstoši Civillikuma 70. pantam).

Protams, ka šķiroties jūs varat vērsties tiesā (atbilstoši Civillikuma 69. pantam). Prasības pieteikumu tiesā var iesniegt elektroniski šeit. Sniedzot prasības pieteikumu tiesā, jums ir jānorāda konkrēti lietas fakti, par ko ir strīds, piemēram, par kopīgi iegūto mantu (uzrādot maksājuma kvītis, ja ir pieejamas), precizējot, ka, piemēram, kamēr vīrs cēla māju, jūs uzturējāt saimniecību un kopīgo bērnu (sniedzot savu tēriņu izrakstu par ikmēneša maksājumiem, pārtikas iegādi utt.).

Svarīgi ir atcerēties, ka civillietas izskatīšana notiek civilprocesa ietvaros, kurā ir spēka sacīkstes princips, kā tas ir noteikts Civilprocesa likuma 10. panta otrajā punktā, proti, “sacīkste notiek, pusēm dodot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālās darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā”.

Bet jums ir iespēja atrisināt strīdu arī ārpustiesas procesā, izmantojot valsts apmaksātu mediāciju, vairāk par to lasiet Tieslietu ministrijas mājaslapā šeit.

Pušu ieguvums no mediācijas ir tāds, ka jūs ar vīru varat vienoties par visiem strīdīgajiem jautājumiem, ņemot vērā jūsu abu intereses un arī jūsu nepilngadīga bērna intereses. Jo tiesa pieņems savu lēmumu, ievērojot objektivitātes principu (atbilstoši likumam “Par tiesu varu”), līdz ar to tiesas lēmums ne vienmēr ir patīkams abām strīdā iesaistītajām pusēm, proti, ne visas detaļas tiek izrunātas līdz galam. Mediācija dod iespēju vienoties par pusēm svarīgajām niansēm, ņemot vērā reālos dzīves apstākļus.