E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 24778
Lasīšanai: 6 minūtes
TĒMA: Mājoklis

Ja ēkā grib ierīkot centralizētu silto ūdeni

J
jautā:
16. novembrī, 2021
Līga

Labdien! Daudzīvokļu dzīvojamajā mājā apsaimniekotājs vēlas ierīkot silto ūdeni. Tāds mājai nav bijis vismaz trīsdesmit gadus, un šobrīd iedzīvotāji ūdeni uzsilda ar boileri vai individuālās apkures katlu. Apsaimniekotājs nesniedz informāciju, vai tā būs pārbūve vai atjaunošana. Tāpat iedzīvotāju aptauja vēl nav bijusi, bet notiek sarunas ar būvuzņēmēju par darbu veikšanu. Vēlos precizēt, kāda kārtība apsaimniekotājam juridiski būtu jāievēro, lai nepieļautu pārkāpumus un iedzīvotāji spētu izsekot līdzi notiekošajam.

A
atbild:
24. novembrī, 2021
Inese Helmane
LV portāls
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments
Kaspars Līcītis, Cilvēkresursu un komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību vadītājs

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 15. pantu dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 5. punktam vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu, ievērojot normatīvo aktu prasības, tai skaitā attiecībā uz ūdensapgādes, kanalizācijas, publisko elektronisko sakaru tīklu, siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes apgādes iekārtu un ietaišu ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 18. panta otrā daļa noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt šādā veidā:

  • dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (19. pants);
  • nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci – aptaujas veidā (20. pants);
  • citādi savstarpēji vienojoties (21. pants).

Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un ir pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma 17. pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība (Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešā daļa). Tātad, lai lemtu par karstā ūdens ierīkošanu dzīvojamajā mājā, nepieciešams, lai PAR to nobalso vairāk nekā puse no dzīvojamajā mājā esošo dzīvokļu īpašumu īpašniekiem.

Grozījumu Ministru kabineta noteikumos Nr. 523 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi”, kas stājās spēkā 2021. gada 1. novembrī, 6.11. apakšpunkts paredz, ka paziņojumu par būvniecību piemēro daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas koplietošanas iekšējā inženiertīkla ierīkošanai vai pārbūvei, kā arī citu būvju iekšējā inženiertīkla ierīkošanai vai pārbūvei, ja tie neatbilst šo noteikumu 6.5 punktā minētajiem nosacījumiem. Savukārt minēto noteikumu 6.13. apakšpunkts noteic, ka paziņojumu par būvniecību piemēro inženiertīkla pievada jaunai būvniecībai, ierīkošanai vai pārbūvei atbilstoši šo noteikumu 18. punktam.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 523 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” 18. punkts paredz, ka šo noteikumu 6.13. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja inženiertīkla pievada jauna būvniecība, ierīkošana vai pārbūve plānota būvei piegulošā zemes gabala robežās un līdz būvei piegulošā zemes gabala robežai ir izbūvēts ārējā inženiertīkla atzars, pirms būvdarbu uzsākšanas būvniecības informācijas sistēmā iesniedz paziņojumu par būvniecību, kuram pievieno atbilstoša būvspeciālista apstiprinātu inženiertīkla pievada novietojuma plānu, kurā norādīts inženiertīkla pievada novietojums zemes gabalā un tā ārējie izmēri, vizuāli uztveramā formā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna vai būvju situācijas plāna (šo noteikumu 2.2. apakšnodaļā minētajos gadījumos).

Novietojuma plānu saskaņo ar zemes gabala īpašnieku vai, ja tāda nav, – ar tiesisko valdītāju un pakalpojuma sniedzēju, ja to ir norādījis pakalpojuma sniedzējs, kurš inženiertīklu pievadu izmanto vai izmantos pakalpojuma sniegšanai. Ja pakalpojuma sniedzējs, kurš inženiertīklu pievadu izmanto vai izmantos pakalpojuma sniegšanai, nodarbina atbilstošu būvspeciālistu, tad viņš pats var izstrādāt šajā punktā noteikto inženiertīkla pievada novietojuma plānu. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir tiesīga veikt būvdarbu tiesiskuma kontroli.

Lai atbildētu uz jautājumu, vai konkrētajiem būvdarbiem nepieciešams izstrādāt būvniecības dokumentāciju un iesniegt to saskaņošanai pašvaldības būvvaldē vai nepieciešams izstrādāt būvniecības dokumentāciju paziņošanas kārtībā, būtu jāzina konkrēti risinājumi, proti, vai paredzēts izbūvēt tikai ēkas iekšējos inženiertīklus (Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) iesniedzams paziņojums par būvniecību), vai paredzēta pievada izbūve būvei piegulošā zemes gabala robežās un līdz būvei piegulošā zemesgabala robežai ir izbūvēts ārējā inženiertīkla atzars izbūve (BIS iesniedzams paziņojums par būvniecību) vai paredzēta pievada izbūve ārpus  būvei piegulošā zemes gabala robežām (BIS iesniedzams paskaidrojuma raksts saskaņošanai).

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 221 jautājumu. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU