Konkrētajā gadījumā ir jānošķir divas lietas – kopīpašuma apsaimniekošana un komercdarbība, proti, taras punkta darbība.

No sniegtās informācijas nav saprotams, vai kopīpašnieki pirms 25 gadiem deva piekrišanu taras punkta ierīkošanai vai arī šāda piekrišana nebija nepieciešama, jo starp kopīpašniekiem bija noslēgts līgums par kopīpašuma dalītu lietošanu, kurā noteiktas katra kopīpašnieka tiesības attiecībā uz viņa lietošanā nodoto nekustamā īpašuma daļu.

Komercdarbību lūgt izbeigt kopīpašniekiem nav tiesību, ja tā ir tiesību aktos noteiktajā kārtībā vajadzīgajās valsts/pašvaldību iestādēs saskaņota atļauta.

Taras punkta darbībai ir jāatbilst sabiedriskās kārtības noteikumiem, epidemioloģiskajām prasībām, ugunsdrošības prasībām. Ja kopīpašniekiem ir šaubas, ka taras punktā tiek ievērotas šīs prasības, tad viņi var vērsties Veselības inspekcijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā ar lūgumu veikt pārbaudi. Savukārt, ja taras punkta klienti pārkāpj sabiedriskās kārtības noteikumus, – pašvaldības policijā.

Situācija ir jārisina savstarpējās sarunās, vienojoties par visiem kopīpašniekiem pieņemamu risinājumu. Ja pagalms, kuru izbraukā smagā automašīna, ir kopīpašumā, tad šādu darbību kopīpašnieki ir tiesīgi lūgt izbeigt vai atjaunot zālienu par saviem līdzekļiem, un piedzīt izdevumus no kopīpašnieka – taras punkta īpašnieka, proporcionāli viņa domājamās daļas lielumam.

Kopīpašniekiem ir tiesības vienoties par kopīpašuma izbeigšanu, izvēloties Civillikuma 1075. pantā noteikto dalīšanas veidu. Ja kopīpašnieki nevar vienoties par kopīpašuma dalīšanu vai dalīšanas veidu, tad jāceļ prasība tiesā.