Jēdzienam “trešās personas” būvniecības ieceres saskaņošanas procesa ietvaros nav konkrētas definīcijas, taču tā izriet no speciālajos būvnoteikumos minētā. Piemēram, Ministru kabineta noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 8.2. apakšpunkts noteic, ka persona, ierosinot jebkura veida būvniecību, būvniecības ieceres iesniegumam pievieno saskaņojumu ar trešajām personām, kuru tiesības tiek skartas. Tas nozīmē, ka būvniecības ierosinātājam vai projektētajam ir jāidentificē personas, kuru intereses skar konkrētā būvniecības iecere.

Savukārt personu loku, ar kuru nepieciešams saskaņot, nosaka citi normatīvie akti. Piemēram, pamatojoties uz Civillikuma 1036. pantu, kas noteic, ka īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem un Civillikuma 1039. pantu, kas nosaka: īpašnieks var aizliegt visiem citiem ietekmēt viņa lietu, kā arī to lietot vai izmantot, kaut arī viņam pašam no tam nerastos nekāds zaudējums, ir jāsaņem saskaņojums no nekustamo īpašumu īpašniekiem, kuru īpašumus skar būvniecības iecere.

Tāpat Civillikuma 1068. panta pirmā daļa paredz saskaņojumu ar pārējiem kopīpašniekiem, ja būvdarbi notiek nekustamajā īpašumā, kas pieder kopīgi vairākām personām. Dzīvokļa īpašuma likums regulē saskaņošanas kārtību un apjomu, ja būvniecība notiek dzīvojamajā mājā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos. Savukārt Aizsargjoslu likums paredz saņemt saskaņojumu ar zemesgabala īpašniekiem, kuru zemesgabali tiek apgrūtināti ar kādu aizsargjoslu utt.