Civillikuma 146. panta otrā daļa noteic, ka par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, uzskatāms bērna mātes vīrs (paternitātes pieņēmums).

Pats bērns var apstrīdēt šo paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas. To nosaka Civillikuma 149. panta ceturtā daļa. Ja persona ir dzimusi 1996. gadā un viņai šobrīd ir 24 vai 25 gadi, tad likumā norādītais termiņš ir notecējis (ir iestājies noilgums).

Savukārt paternitāti ir iespējams atzīt labprātīgi, ja bērna mātes vīrs (vai bijušais vīrs), kas dzimšanas apliecībā ir ierakstīts par bērna tēvu, bērna māte un bērna bioloģiskais tēvs iesniegs dzimtsarakstu nodaļā kopīgu iesniegumu, uz kura būs notariāli apliecināts visu šo personu parakstu īstums.

Tas ir noteikts Civillikuma 155. panta astotajā daļā, proti: paternitāti var atzīt arī tad, ja bērna māte, bērna mātes vīrs vai bērna mātes bijušais vīrs un bērna bioloģiskais tēvs personiski iesniedz kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā vai dzimtsarakstu nodaļai adresētu iesniegumu, uz kura notariāli apliecināts iesniedzēju paraksta īstums. Tāpat jūs varat iepazīties ar portālā iepriekš publicēto atbildi uz līdzīgu jautājumu.

Trīspusējs paternitātes atzīšanas iesniegums ir pieejams šeit (tas ir Ministru kabineta noteikumu Nr. 761 “Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem” 15. pielikums).

Pēc šo darbību izpildes un atbilstoši Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 35. panta pirmajai daļai dzimšanas reģistra ierakstu papildina ar ziņām par bērna tēvu, ja bērnam paternitāte ir atzīta, noteikta vai paternitātes fakts konstatēts Civillikuma 154., 155., 157. un 158. pantā paredzētajā kārtībā.