Nerezidenta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais ienākums ir ienākums no Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas.

Ienākuma  izmaksātāji  – Latvijas  Republikā  reģistrēti  komersanti,  kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu (ārvalstu komersantu) pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas – rezidenti, kuri reģistrēti kā saimnieciskās darbības veicēji, – ietur nodokli no nerezidenta ienākuma no kapitāla aktīvu atsavināšanas, piemērojot 3% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi.

Ienākuma izmaksātājs ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23.datumam.

Ja  nerezidents gūst ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas fiziskai personai, kura nav saimnieciskās darbības veicēja, nerezidents iedzīvotāju ienākuma nodokli no šā  ienākuma  aprēķina  un  deklarāciju  par  ienākumu  no  kapitāla  Valsts  ieņēmumu dienestā iesniedz līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam.

Kapitāla pieauguma ienākumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Ienākumam piemēro 20% nodokļa likmi.

Ienākuma  izmaksātājs,  kuram  ir  pienākums  ieturēt  iedzīvotāju  ienākuma nodokli izmaksas brīdī, piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli arī tad, ja no nerezidenta  tiek  pirkta  lauksaimniecībā  izmantojama  zeme.  Ja lauksaimniecības  zemes  ienākums  ir  atbrīvojams  no  iedzīvotāju  ienākuma nodokļa piemērošanas, nerezidents ir tiesīgs iesniegt gada ienākumu deklarāciju un atgūt ieturēto nodokli.

Par kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu, pārdodot nekustamo īpašumu, individuālā situācijā jāuzzina  Valsts ieņēmumu dienestā.