Labdien! Dzīvokli īrēju jau 2 gadus, papildus ēkai ir slēgts iekšpagalms. Vienai kaimiņu mājsaimniecībai ir divi bērni (5–7 gadi abiem). Māte viņus laiž pagalmā spēlēties: vienīgie bērni šajā ēkā. Bērni ir ļoti neaudzināti un uzvedas ļoti skaļi, bļauj, mētā mantas pa pagalmu un apzināti trokšņo. Ir veiktas pārrunas ar kaimiņieni, jo, saprotami, viņa neko tādu nepamana. Bija atvainošanās, klusums uz divām nedēļām. Tad viss sākās no jauna. Tika iesaistīti nama īpašnieki, kas sazinājās (ar visu videomateriālu) ar māti, taču šī visu noliedza, teica, ka tie neesot viņas bērni un viņas bērni esot pavisam klusi, un tie esot sveši cilvēki. Atkārtoti pieķēru viņas bērnus, trokšņojot pagalmā, pie reizes arī “noķēru” māti. Protams, tie paši bērni, kas video. Māte ar smaidu uz sejas apgalvo, ka viņas bērni esot klusi un neko neesot izdarījuši. Un ka mēs pārspīlējot, un lai mēs visi nomierināmies, jo tie esot tikai bērni. Zvanot policijai, nācās gaidīt 40 min (saprotami, jo nav jau pasaules gals), un bērni jau devās mājās. Kā rīkoties, ja cilvēks apzināti ignorē jebkādus lūgumus un pats netiek galā ar bērniem?