Lai viens no vecākiem varētu vienpusēji lemt par bērna dzīvē svarīgiem un būtiskiem jautājumiem – piemēram, par izglītības iestādes izvēli, medicīnas jautājumiem, dzīvesvietas izvēli un citiem –, viņam jābūt nodibinātai atsevišķai aizgādībai.

Kā norādīts Latvijas Republikas Augstākās tiesas judikatūrā: “Nodibinot viena vecāka atsevišķu aizgādību ar tiesas nolēmumu, neatņemot aizgādības tiesības otram vecākam, ir jākonstatē tādu faktisko situāciju vai vecāka rīcību, kas nav tieši vērsta pret bērna interesēm, bet var apdraudēt vai apdraud tās (kavē, apgrūtina vai liedz pieņemt bērna attīstībai svarīgus lēmumus). Rīcībai nav obligāti jābūt saistītai ar vecāka ļaunprātību vai vainojamību, jo bērna interešu apdraudējums šajā gadījumā rodas nevis no vecāka rīcības tieši, bet pastarpināti, piemēram, vecāku savstarpējo domstarpību un konfliktu dēļ, radušos dzīves situāciju dēļ u.tml. Šādā gadījumā otra vecāka rīcība pēc sava rakstura nav atzīstama par tādu, kas prasītu papildu sankciju vai ierobežojumu piemērošanu un viņam paliek tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu, tiesības saņemt ziņas par bērnu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem (Civillikuma 181. panta otrā daļa). Civillikuma 178.¹ panta pirmā daļa par to, ka tam no vecākiem, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas, ir visas no aizgādības izrietošās tiesības un pienākumi, nav tulkojama burtiski, jo arī otram vecākam, lai arī ierobežotā apjomā, tomēr saglabājas no aizgādības izrietošas tiesības un pienākumi.”

Civillikuma 178. panta ceturtā daļa noteic, ka vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība.

Tātad atsevišķu aizgādību par bērnu var nodibināt, pamatojoties uz abu vecāku rakstveidā noslēgto vienošanos, vai arī to var nodibināt tiesa, pieņemot attiecīgu nolēmumu.

Lai aizgādību nodibinātu uz vienošanās pamata, abiem vecākiem ir labprātīgi par to jāvienojas. Ja viens vecāks nepiekrīt noslēgt vienošanās un šādā veidā noregulēt jautājumu par aizgādību, tad otrs bērna vecāks var vēsties tiesā ar prasības pieteikumu par atsevišķas aizgādības nodibināšanu. Kā to izdarīt, var izlasīt portālā iepriekš publicētajā atbildē uz līdzīgu jautājumu šeit.