Civillikuma 416. panta pirmā daļa nosaka –, ja pēc mantojuma atstājēja nāves viņam nav palikuši mantinieki vai šie mantinieki pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, tad manta piekrīt valstij. Notariāta likums un uz šī likuma pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 618 “Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu” regulē procedūras, kā bezmantinieka mantu atzīt par piekritīgu valstij.

Savukārt par parādiem valsts atbild tikai ar to mantu, kuru viņa tādā kārtā patiesi iegūst. Valsts atzīst parādus, kuri ir nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, kā arī tos parādus, kuri pieteikti kā kreditoru pretenzijas mantojuma lietā zvērinātam notāram uzaicinājumā (sludinājums par mantojuma atklāšanos) norādītajā termiņā un ietverti publiskā aktā vai saistībā, kas atzīta ar spēkā stājušos tiesas lēmumu (Civillikuma 416. panta otrā daļa).

Jūsu minētajā situācijas aprakstā nav norādīts, uz kāda pamata (piemēram, īres līguma) Jūsu radiniece dzīvo konkrētajā īpašumā, kurš veic konkrētā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, maksā nekustamā īpašuma nodokli (vai īpašumam ir parādi). Minētie apstākļi ir nozīmīgi, lai risinātu jautājumu par mantojuma lietas ierosināšanu, kā arī Jūsu radinieces tiesībām uz dzīvokļa uzlabojumu veikšanu (piemēram, būtu vērtējams, vai logu nomaiņa būtu atzīstama par nepieciešamiem izdevumiem Civillikuma 865. panta izpratnē, lai viņu atzītu par ieinteresēto personu).

Ņemot vērā iepriekš minēto, ja konkrētā nekustamā īpašuma īpašnieks (mantinieks) nav zināms (par maksu to ir iespējams noskaidrot zemesgrāmatā vai Valsts zemes dienesta datu un e-pakalpojumu portālā www.kadastrs.lv), tad iesaku Jūsu radiniecei ar visu būtisko informāciju un dokmentiem vērsties pie zvērināta notāra, lai izvērtētu iespēju lemt par mantojuma lietas uzsākšanu, vai vērsties attiecīgajā pašvaldībā (piemēram, pašvaldība kā nekustamā īpašuma nodokļu iekasētājs var kļūt par ieinteresēto personu, kas var uzsākt mantojuma lietu).