Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā stājās spēkā šī gada 3. februārī. Tika grozīta arī 17. panta redakcija, to papildinot ar 7.¹ daļu šādā redakcijā: “Lai pieņemtu lēmumu par ceļa zīmes izvietošanu, autostāvvietas izveidi personām ar invaliditāti vai autostāvvietas izveidi elektromobiļiem, ja vienlaikus tiek izveidots elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkts, nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem.”

Iepriekš LV portālam Ekonomikas ministrija ir skaidrojusi, ka Dzīvokļu īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 2. punktu (kopīpašuma daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā) galvenokārt var attiecināt uz situācijām, kas nosaka dalītu iezīmētu lietošanu, piemēram, autostāvvietai, pagraba vai bēniņu telpām.

Lai pieņemtu lēmumu par šā likuma 16. panta otrās daļas 2. punktā minētajiem jautājumiem (kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā), nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem.

LV portāla publikācijā “Dzīvokļu īpašnieku biedrība un dzīvokļu īpašnieku kopība – kas un par ko lemj” zvērināts advokāts Jānis Lapsa ir skaidrojis: Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā ir paredzēts, ka lēmumu pieņemšanas kārtība saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu būtībā tiek attiecināta arī uz kopīpašuma mājām.

Arī zvērināta advokāte Jolanta Kramerovska iepriekš ir skaidrojusi, kā apsaimniekot māju, kas nav sadalīta dzīvokļu īpašumos.

Lai iegūtu detalizētas atbildes uz saviem jautājumiem, vērsieties pie zvērināta advokāta.