E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 24435
Lasīšanai: 3 minūtes
TĒMA: Mājoklis

Kopīpašuma apsaimniekošana

J
jautā:
11. oktobrī, 2021
Jānis

Pakomentējot atbildi uz jautājumu Nr. 24393: ir novērojama liela pretestība no dažiem mājas iedzīvotājiem  (juristiem). Pirmkārt, vai gadījumā Dzīvokļa īpašuma likuma 17. pants nav mainījies šogad un nepieciešamas nav vis 2/3, bet 3/4 kopīpašnieku balsis? Vai ir iespējams norādīt uz konkrētām atsauksmēm likumdošanā: kāpēc tiek ļauts izmantot Dzīvokļu īpašuma likumu tieši autostāvvietu gadījumā? Piemēram, Civillikuma 1068. pants nosaka obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības. Autostāvvietu tur neesot. Pamatojoties uz senāku atbildi no “Rīgas namu pārvaldnieka”, Dzīvokļa īpašuma likumu kopīpašuma gadījumā var piemērot tikai un vienīgi apsaimniekotāja izvēlei, apsaimniekošanas maksas (uzkrājuma) noteikšanai un līgumu slēgšanai ar komunālajiem pakalpojumiem. Visos citos gadījumos jāpiemēro Civillikums.

A
atbild:
12. oktobrī, 2021
Inese Helmane
LV portāls

Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā stājās spēkā šī gada 3. februārī. Tika grozīta arī 17. panta redakcija, to papildinot ar 7.1 daļu šādā redakcijā: “Lai pieņemtu lēmumu par ceļa zīmes izvietošanu, autostāvvietas izveidi personām ar invaliditāti vai autostāvvietas izveidi elektromobiļiem, ja vienlaikus tiek izveidots elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkts, nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem.”

Iepriekš LV portālam Ekonomikas ministrija ir skaidrojusi, ka Dzīvokļu īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 2. punktu (kopīpašuma daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā) galvenokārt var attiecināt uz situācijām, kas nosaka dalītu iezīmētu lietošanu, piemēram, autostāvvietai, pagraba vai bēniņu telpām.

Lai pieņemtu lēmumu par šā likuma 16. panta otrās daļas 2. punktā minētajiem jautājumiem (kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā), nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem.

LV portāla publikācijā “Dzīvokļu īpašnieku biedrība un dzīvokļu īpašnieku kopība – kas un par ko lemj” zvērināts advokāts Jānis Lapsa ir skaidrojis: Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā ir paredzēts, ka lēmumu pieņemšanas kārtība saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu būtībā tiek attiecināta arī uz kopīpašuma mājām.

Arī zvērināta advokāte Jolanta Kramerovska iepriekš ir skaidrojusi, kā apsaimniekot māju, kas nav sadalīta dzīvokļu īpašumos.

Lai iegūtu detalizētas atbildes uz saviem jautājumiem, vērsieties pie zvērināta advokāta.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 192 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU