Datu apstrādi Latvijā, līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs, reglamentē Vispārīgā datu aizsardzības regula 2016/679 un Latvijas Republikas nacionālie normatīvie akti. Ja ierakstu plānots izmantot tikai savām vai mājsaimniecības vajadzībām un nesaistīt ar profesionālu vai komerciālu darbību, ja nav plānots nodot ierakstu trešajām personām (arī publicēt internetā, piemēram, sociālajos tīklos), tad, ievērojot Regulā iekļauto izņēmumu, regulas prasības šādām darbībām netiek piemērotas (to skaitā noteiktās informēšanas prasības saskaņā ar Regulas 13. pantu).

Savukārt, ja datu apstrāde (ievākšana) ir paredzēta pārziņu tiesību aizsardzībai tiesā, tad šādā gadījumā Regulas normas ir piemērojamas. Proti, datu apstrādē ir jāievēro Regulas 5. (datu apstrādes pamatprincipi) un 6. (datu apstrādes likumīgie pamati) pantā noteiktās prasības.

Jautājumā minētā datu apstrāde būtu attiecināma uz Regulas 6. panta 1. punkta f) apakšpunktā noteiktais – apstrāde ir vajadzīga pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanai.

Tātad sākotnēji jādefinē nolūks, kura sasniegšanai nepieciešams veikt ierakstu (tam jābūt likumīgam, skaidram un reālam), jānovērtē, kāpēc mērķa sasniegšanai tas vispār ir vajadzīgs (piemēram, kāpēc mērķi nav reāli sa­sniegti, izmantojot citus – mazākus līdzekļus –, lai iejauktos citu personu privātumā), jāizsver sarunas ierakstītāja interešu veids (komercintereses, sabiedrības intereses, pamattiesības u. c.), potenciālais kaitējums, ja ieraksts netiktu veikts, jāņem vērā datu subjekta statuss (piemēram, nepilngadīgais, pensionārs, nodarbinātais), kā arī sarunas ieraksta apstrādes veids un tas, cik lielā mērā tiek aizskartas telefonsarunas adresāta tiesības un citi aspekti.

Attiecībā uz audioierakstu – kā pierādījumu izmantošanu tiesā, paskaidrojam, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 95. panta 1. daļu tiesa pieļauj tikai likumā noteiktos pierādīšanas līdzekļus. Tas nozīmē, ka katrā konkrētajā gadījumā tiesai, lemjot par audioieraksta kā pierādījuma pievienošanu lietai, būtu jāvērtē, vai bijusi samērīga iejaukšanās otras puses (personas, kuras saruna tiek ierakstīta) privātajā dzīvē, iegūstot minēto pierādījumu. Attiecīgus secinājumus iespējams izdarīt, tikai kopsakarā vērtējot visus lietas apstākļus.