Civillikuma 667.–686. pants paredz iespēju piecu gadu laikā celt prasību tiesā par mantojumu.

Civillikums arī nosaka mantošanas kārtību, kas izšķir četras likumisko mantinieku šķiras:

1) pirmā šķirā manto, bez pakāpju tuvuma izšķirības, visi tie mantojuma atstājēja lejupējie, starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav citu lejupējo, kam būtu tiesība mantot;

2) otrā šķirā manto mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie augšupējie, kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas un pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni;

3) trešā šķirā manto mantojuma atstājēja pusbrāļi un pusmāsas un pirms viņa mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni;

4) ceturtā šķirā manto pārējie pēc pakāpes tuvākie sāņu radnieki, neizšķirot pilnīgo radniecību no nepilnīgās.

Ja esat ar lielākām tiesībām mantot nekā radinieki, kuri mantojumam pieteicās, un viņi nav norādījuši jūs notāram kā mantinieci (apzināti – t. i., zinot par jūsu radniecību), tad jums ir tiesības celt mantojuma tiesību, lai gan mantojuma lieta jau ir nokārtota. Norāts mantiniekus nemeklē, radinieku pienākums saskaņā ar likumu ir uzrādīt visus iespējamos aizgājēja radiniekus, kam būtu tiesības mantot.

Jums jāvēršas pie kvalificēta jurista, lai sagatavotu dokumentus iesniegšanai tiesā.