Katrā ziņā jums vienmēr ir tiesības nekavējoties vērsties tuvākajā Valsts policijas iecirknī ar iesniegumu par bērna bioloģiskā tēva rīcību, jums un jūsu ģimenei izteiktajiem draudiem. Proti, draudu gadījumā jums nekavējoties ir jāsazinās ar policiju un jāizskaidro sava situācija.

Aizliegumu tikties ar savu bērnu tēvam var noteikt tikai tiesa, tātad jums vispirms ir jāvēršas bāriņtiesā pēc dzīvesvietas un tad jāiesniedz prasības pieteikums rajona tiesā (arī pēc savas dzīvesvietas).

Civillikuma 178. pantā ir noteikts: “Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo.

Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi. Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība.”

Tā kā bērna bioloģiskais tēvs draud jums un jūsu ģimenei, tad jums ir tiesības pieprasīt pagaidu aizsardzību. Proti, Civilprocesa 30.⁵ nodaļā ir noteikta pagaidu aizsardzība pret vardarbību.

Lai jums tiktu piešķirta šī aizsardzība, jāvēršas Valsts policijā, kura sazināsies ar atbildīgo tiesnesi, kas arī lems par pagaidu aizsardzības piešķiršanu jums un jūsu ģimenei.

Pieteikuma veidlapa ir aizpildāma atbilstoši Ministru kabineta Nr. 161 paraugam, kas pieejams šeit.

Savukārt pagaidu aizsardzības līdzekļu uzskatījums ir pieejams Civilprocesa likuma 250.⁴⁷ pantā. Un tie var būt, piemēram, šādi:

“1) pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā;

2) aizliegums atbildētājam atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, tuvāk par tiesas lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību minēto attālumu;

3) aizliegums atbildētājam uzturēties noteiktās vietās;

4) aizliegums atbildētājam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari;

5) aizliegums atbildētājam jebkurā veidā sazināties ar prasītāju;

6) aizliegums atbildētājam, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar prasītāju;

7) aizliegums atbildētājam izmantot prasītāja personas datus;

8) citi aizliegumi un pienākumi, kurus tiesa vai tiesnesis noteicis atbildētājam un kuru mērķis ir nodrošināt prasītāja pagaidu aizsardzību pret vardarbību.”