Darba likuma 31. panta pirmā daļa noteic, ka visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā, ja likumā nav noteikts īsāks noilguma termiņš.

Darba devējam ir pienākums ik mēnesi darba samaksas reizē izsniegt darbiniekam rakstveida aprēķinu. Tas nozīmē, ka 31. panta pirmajā daļā noteiktais noilguma termiņš sākas ar aprēķina izsniegšanas dienu. Ja darba devējs darba samaksas aprēķinu nav izsniedzis, prasījums noilgst triju gadu laikā no dienas, kad aprēķins bija jāizsniedz.

Tādējādi, lai noteiktu, vai darba devējam ir pienākums veikt pārrēķinu, vispirms jāpārliecinās, vai un kad darba devējs darbiniekam izsniedzis darba samaksas aprēķinu par periodu, kurā darbinieks konstatējis nepareizu darba samaksas aprēķinu.

Ja darba devējs izsniedzis darba samaksas aprēķinu un no tā izsniegšanas brīža ir pagājuši divi gadi, darba devējam nav pienākuma veikt pārrēķinu. Tāpat pārrēķins nav jāveic arī tad, ja aprēķins nav bijis izsniegts, bet kopš brīža, kad tas bija jāizsniedz, pagājuši vairāk nekā trīs gadi. Šādos gadījumos darbinieka prasījumam iestājies noilgums un darba devējs var atteikties prasījumu izpildīt.

Turpretī, ja darbinieka prasījumam nav iestājies noilgums, darba devējam ir pienākums izskatīt prasījumu un, ja tas ir pamatots, veikt papildus aprēķināto summu izmaksu.